**2.53** Kad tava saprāta, reiz satricināta no dažādu svēto rakstu pretrunām, kļūst noturīga un nekustīgi nostiprināta Augstākajā Pašī (Paramātmā), tad tu sasniegsi Jogu.
**Komentārs:** [Pat pārvarot pasaules pieķeršanās purvu, paliek maldījums, kas rodas no dažādiem pretrunīgiem svēto rakstu skatījumiem. Lai to pārvarētu, Kungs šajā pantā sniedz iedvesmu.]
"Kad tava izpratne, sajauktas dzirdot dažādus svētos rakstus... tad tu sasniegsi Jogu" — Arjūnas prātā pastāv šī svēto rakstu pretruna (śruti-vipratipatti): nav pienācīgi iznīcināt savus vecākos un ģimeni, bet arī nav pienācīgi atsakīties no savas Kšatrijas (cīnītāja) dharmas (pienākuma cīnīties). No vienas puses ir ģimenes aizsardzība, no otras — Kšatrijas dharmas ievērošana — ja viņš aizsargās ģimeni, kara nebūs, un, ja viņš kausīs karu, ģimene netiks aizsargāta. Arjūnas saprāts ir satraukts šīs divu nostāju konflikta dēļ. (Piezīme 91. lpp.) Tāpēc Kungs iedvesmo viņu padarīt saprātu noturīgu (niścala) starp svēto rakstu pretrunām un nekustīgu (acala) attiecībā uz Augstākā sasniegšanu.
Vispirms meklētājam rodas šaubas: vai vispirms jāizlīdzina pasaules lietas, vai arī jātiecas uz Augstāko? Tad viņš nonāk pie šāda apņēmības: "Man jādienesta tikai pasaulei un neko no tās neņemt." Tiklīdz šis apņēmības rodas, meklētājs sāk attīstīt nepieķeršanos baudām un vairāgju (vairāgya). Pēc tam, kad meklētājs virzās uz Augstāko, viņa priekšā parādās dažādi pretrunīgi svēto rakstu skatījumi par mērķi (sādhya) un līdzekli (sādhana). Kļūst ļoti grūti izlemt: "Kuru mērķi man pieņemt un ar kuru prakses metodi turpināt?" Tomēr, kad ar labas sabiedrības (satsaṅga) palīdzību meklētājs nosaka savu tieksmi, ticības pārliecību un spējas, vai arī stāvoklī, kad izlemt nav iespējams, patveras pie Kunga un Viņu piesauc...
Lai pārrautu saikni ar pasauli, saprātam jākļūst 'noturīgam' (niścala), kā norādīts sestās nodaļas 23. pantā ar frāzi 'duḥkha-saṁyoga-viyogam' (atbrīvošanās no saiknes ar ciešanām). Un, lai izveidotu saikni ar Augstāko Pašī, saprātam jākļūst 'nekustīgam' (acala), kā norādīts otrās nodaļas 48. pantā ar vārdiem 'samatvaṁ yoga ucyate' (līdzsvarotību sauc par Jogu). Šeit Jogas sasniegšana, ko norāda vārdi 'tad tu sasniegsi Jogu', nav tāda, ka iepriekš pastāvēja atšķirtība no Augstākā, un, novēršot šo atšķirtību, tiek sasniegta vienotība. Gluži pretēji, Joga ir nosaukums pilnīgai attiecību pārraušanai ar neīstajiem (asat) objektiem, kuras attiecības ir maldīgi pieņemtas. Proti, Joga ir palikšana tajā stāvoklī, kas ir cilvēka mūžīgais, īstais stāvoklis (mūžīgā vienotība ar Augstāko). Tas īstais stāvoklis ir tik ārkārtējs, ka atšķirtība no tā nekad nenotiek; tas vienkārši nav iespējams. Jēdzieni, piemēram, saikne, atšķirtība vai vienošanās, uz to neattiecas. Šeit tikai atteikšanos no maldīgi pieņemtām attiecībām ar neīsto ir dots apzīmējums 'Joga'. Patiesībā šī Joga apzīmē mūžīgo vienotību (nitya-yoga). Šīs mūžīgās vienotības apzināšanās, kad tā tiek sasniegta caur darbībām (kalpošanu), tiek saukta par 'Karma Jogu'; caur atšķiršanu un izpēti — par 'Džņāna Jogu'; caur mīlestību — par 'Bhakti Jogu'; caur pārdomām par pasaules izšķīšanos — par 'Laja Jogu'; caur elpas kontroli — par 'Haṭha Jogu'; un caur astoņiem locekļiem, piemēram, jama un nijama — par 'Aštānga Jogu'.
**Saikne:** Pēc maldu un svēto rakstu pretrunu purva novēršanas, Arjūna jautā par noturīga saprāta cilvēku, kas ir sasniedzis Jogu.
★🔗
