**2.25.** Šis iemiesotais Pašs (dehī) nav maņām uztverams, nav domas objekts, un tiek teikts, ka tas ir nemainīgs. Tāpēc, zinot Pašu šādu, nevajadzētu sērot.
**Komentārs:** 'Neizpaužams Viņš ir' – Tieši tā kā ķermenis un pasaule tiek uztverti rupjā formā, šis ķermeņa iemītnieks (śarīrī) netiek uztverts rupjā formā; jo Viņš ir brīvs no rupjās radības.
'Nedomājams Viņš ir' – Prāts, intelekts u.c., lai gan netiek uztverti ar maņām, tie tomēr ietilpst domas jomā; tas ir, tie visi ir pārdomas objekti. Taču šis iemiesotais Pašs nav pat domas objekts; jo Viņš ir brīvs no smalkās radības.
'Mainīgs Viņš nav, tā teikts' – Šis iemiesotais Pašs tiek teikts par nemainīgu, kas nozīmē, ka Viņā nekad nav pat mazākās pārmaiņas. Visu cēlonis ir Prakṛti (Daba); pat šajā cēloņa Prakṛtī notiek pārmaiņas. Bet šajā iemiesotajā Pašā nav neviena veida pārmaiņu; jo Viņš ir brīvs no cēloņa radības.
Šeit, divdesmit ceturtajā un divdesmit piektajā pantā, ar astoņiem epitetiem – 'neiznīcināms', 'nededzināms', 'neizšķīdināms', 'neizžūstošs', 'nekustīgs', 'neizpaužams', 'nedomājams' un 'nemainīgs' – šī iemiesotā Paša apraksts dots nolieguma ceļā (neti neti). Un ar četriem epitetiem – 'mūžīgs', 'visaptverošs', 'stāvoklī noturīgs' un 'sākotnējs' – apraksts dots apstiprinājuma ceļā. Tomēr patiesībā To nevar aprakstīt, jo Tas nav runas objekts. Kā gan runa u.c., kas tiek apgaismotas ar šo Pašu, varētu apgaismot pašu to Pašu, kas tās apgaismo? Tāpēc šādi šo Pašu realizēt pats par sevi ir Tā apraksts.
'Tāpēc, tā Viņu pazīstot, tev nevajadzētu sērot' – Tāpēc, zinot vai realizējot šo iemiesoto Pašu kā neiznīcināmu, neizžūstošu, mūžīgu, sākotnēju, nemainīgu u.tml., tad skumjas vienkārši nevar rasties.
**Saikne:** Pat ja kāds uzskatītu iemiesoto Pašu par mainīgu, nevis nemainīgu (kas ir pretēji nostiprinātajai patiesībai), pat tad skumjas nav pamatotas. Šis punkts ir izklāstīts nākamajos divos pantos.
★🔗
