Šeit nav centienu zaudējuma, arī nav nekāda kaitējuma (pretēju rezultātu rašanās vai pārkāpums). Pat mazumiņš šīs zināšanas (pat mazumiņš šīs Jogas prakses) pasargā no lielām bailēm.

2.40. Šajā cilvēku pasaulē, uzsākot šo līdzsvarotā prāta (samabuddhi) dharmu, centieni nekad neiet bojā, un tās praktizēšana nenes nevienu nelabvēlīgu augļu. Pat neliela šīs dharmas praktizēšana aizsargā no lielā baiļu (dzimšanas un nāves) vētra. **Komentārs:** Šī līdzsvarotā prāta godība ir skaidrota ar Kunga vārdiem četros veidos iepriekšējās puses pēdējā pantā un šajā (četrdesmitajā) pantā: (1) Ar to kļūst brīvs no karmas važām; (2) Tās sākums nekad neiet bojā; (3) Tā nenes nelabvēlīgus augļus; un (4) Pat tās neliela praktizēšana spēj aizsargāt no lielām bailēm. **'Šeit centieni neiet bojā'** – Ja tikai šī līdzsvarotā prāta (samata) sākums notiek, pat šis sākums nekad neiet bojā. Ilgas, dedzīga vēlēšanās prātā sasniegt līdzsvaru – tas pats par sevi ir šī līdzsvara sākums. Šis sākums nekad nepazūd; jo ilgas pēc Patiesības pati par sevi ir patiesa. Vārda 'šeit' nozīme ir, ka šajā cilvēku pasaulē tieši cilvēks ir piemērots, lai sasniegtu šo līdzsvaroto prātu. Visas pārējās baudīšanas jomas atrodas ārpus cilvēka. Tāpēc tajās jomās nav iespējas iznīcināt nelīdzsvarotību (pieķeršanos un riebumu); jo baudas rodas tikai ar pieķeršanos un riebumu. Ja nebūtu ne pieķeršanās, ne riebuma, tad bauda vispār nepastāvētu; drīzāk tā kļūtu par garīgo praksi. **'Un nav nekādu nelabvēlīgu augļu'** – Darbībās, kas veiktas ar vēlmēm motivētu nodomu, ja ir kādi trūkumi mantru skandēšanā, upurēšanas rituālos utt., tās nes nelabvēlīgus augļus. Piemēram, ja kāds veic Putrešti Jāņu (upuri dēla iegūšanai) un procedūrā ir kļūda, tālu no dēla iegūšanas, kāds mājsaimniecībā var nomirt, vai pat ja tik smags nelabvēlīgs auglis nenotiek neliela trūkuma dēļ, dēls piedzimst ne ar visiem locekļiem veselus! Taču centieni, tā cilvēka prakse, kurš tiecas ieviest šo līdzsvaroto prātu savā uzvedībā, nekad nenes nekādus nelabvēlīgus augļus. Iemesls ir tāds, ka viņa praksē nav vēlmes pēc rezultātiem. Kamēr paliek vēlme pēc rezultātiem, līdzsvars nerodas, un kad rodas līdzsvars, vēlme pēc rezultātiem vairs nepastāv. Tāpēc viņa prakse nevar iespējami nest nelabvēlīgu augli; tas vienkārši nav iespējams. Kas ir nelabvēlīgs auglis? Nelīdzsvarotība ar pasauli pati par sevi ir nelabvēlīgais auglis. Pieķeršanās kādam pasaulīgam objektam un riebums pret citu ir nelīdzsvarotība, un tieši no šīs nelīdzsvarotības rodas važas dzimšanas un nāves formā. Bet kad cilvēkā rodas līdzsvars, pieķeršanās un riebums pārstāj pastāvēt, un ar pieķeršanās un riebuma neesamību, nelīdzsvarotība pārstāj pastāvēt. Tad vairs nav nekāda iemesla, lai notiktu nelabvēlīgs auglis. **'Pat nedaudz šīs dharmas aizsargā no lielām bailēm'** – Ja notiek pat neliela šīs līdzsvarotā prāta dharmas prakse, ja pat neliels līdzsvars ienāk kāda dzīvē un uzvedībā, tas aizsargā no lielajām dzimšanas un nāves bailēm. Tieši tāpat kā vēlmēm motivētas darbības izsīkst pēc savu augļu ienesšanas, šis līdzsvars neizsīkst pēc kāda tāda rezultāta kā bagātība vai īpašumi ienesšanas; tas ir, tā auglis nav nepastāvīgas bagātības iegūšana utt. Cik daudz līdzsvara rodas centītāja sirdī pret labvēlīgiem-nelabvēlīgiem objektiem, personām, notikumiem, apstākļiem utt., tik daudz līdzsvara kļūst nešūpojamam. Šo līdzsvaru nekad nevar iznīcināt nevienā laikā. Piemēram, cik daudz līdzsvara tiek sasniegts, cik daudz garīgo pārmantojumu tiek iegūts tam, kurš nokrīt no Jogas (Jogabhrašta) prakses stadijā, tie netiek iznīcināti pat pēc daudzu gadu laimīgas baudīšanas augstākajās jomās kā debesis un pēc baudu baudīšanas bagāto mājās mirstīgajā pasaulē (Gītā 6.41-44). Šis līdzsvars, šie garīgie pārmantojumi nekad netiek iztērēti pat nedaudz; drīzāk tie vienmēr paliek saglabāti tieši tādi, kādi ir; jo šī ir Sat (Patiesība/Eksistence), tā ir mūžīga. Termins 'dharma' attiecas uz divām lietām: (1) Sabiedriskā labklājība veicamo darbu izpilde, piemēram, dāvanu došana, ūdens namu izveidošana, pārtikas patversmju atvēršana utt., un (2) Centīga savu noteikto pienākumu izpilde saskaņā ar savu varnu un āšramu, kā noteikts svētajos rakstos. Veicot šīs dharmas ar nevēlmes attieksmi, dharma līdzsvara formā rodas spontāni; jo šī līdzsvara dharma ir paša dharma, t.i., paša būtiskā daba. Tieši šajā kontekstā līdzsvarotais prāts šeit ir nosaukts par dharmu. **Īpašs punkts par līdzsvaru:** Vispārīgi cilvēku prātos ir iestrēdzis, ka atmiņa/ pielūgšana (bhajan-smaran) notiek tikai tad, kad prāts ir iegrimis; ja prāts nav iegrimis, kāda ir atkārtojot 'Rām-Rām' labuma? Taču no Gītas perspektīvas, prātam iegrimstot nav ļoti augsta lieta. No Gītas perspektīvas, augstā lieta ir – līdzsvars. Vienalga, vai parādās citas īpašības vai nē, tas, kurā līdzsvars ir radies, Gīta pasludina par pilnīgu (Siddha). Tas, kurā parādās visas pārējās īpašības, bet līdzsvars nerodas, Gīta viņu nepasludina par pilnīgu. Līdzsvars ir divu veidu: iekšējā instrumenta (antahkarana) līdzsvars un būtiskās dabas (svarupa) līdzsvars. Līdzsvarotā Augstākā dvēsele ir pilnībā klātesoša visur. Tas, kurš ir iestājies šajā līdzsvarotajā Augstākajā dvēselē, ir iekarojis visu pasauli; viņš ir kļuvis par atbrīvotu dzīvojošu (Džīvanmukta). Taču tā atpazīšana notiek caur iekšējā instrumenta līdzsvaru (Gītā 5.19). Iekšējā instrumenta līdzsvars ir: palikt līdzsvarotam panākumos un neveiksmēs (Gītā 2.48). Vienalga, vai ir slavas vārdi vai pārmetumi, vai centieni izdodas vai neizdodas, vai nāk laki rūpiju vai aiziet laki rūpiju, tomēr iekšējā instrumentā nav nekādas satraukuma tā dēļ; nav ne prieks-sāpes, ne prieka-bēdu utt. (Gītā 5.20). Šis līdzsvars nekad netiek iznīcināts. Izņemot labklājību, šis līdzsvars nenes nekādus citus augļus. Cilvēks var veikt jebkuru labu darbu kā askēze, dāvanu došana, svētceļojums, solījumi utt.; tie izsīkst pēc savu augļu ienesšanas. Bet praktizējot garīgos disciplīnas, ja pat nedaudz līdzsvara (brīvības no pārmaiņām) rodas iekšējā instrumentā, tas netiek iznīcināts; drīzāk tas dod labklājību. Tāpēc garīgajā praksē līdzsvars ir tikpat augsta lieta, kāda prāta vienvirzienība nav. Prātam kļūstot vienvirzienīgam, var tikt sasniegtas pilnības (siddhis), bet labklājība netiek sasniegta. Taču ar līdzsvara iestāšanos, cilvēks kļūst laimīgi brīvs no pasaulīgām važām (Gītā 5.3). **Saikne:** Trīsdesmit devītajā pantā Kungs runāja par šo līdzsvaroto prātu, kas jādzird Jogas kontekstā. Līdzeklis, lai sasniegtu tieši šo līdzsvaroto prātu, ir skaidrots turpmākajos pantos.