**2.66:** Tam, kura prāts un jutekļi nav savaldīti, nav apņēmīga intelekta (vyavasāyātmikā buddhi); un bez apņēmīga intelekta nerodas pienākumam pakļautas nodošanās sajūta. Bez šādas sajūtas viņš neiegūst mieru. Tad kā lai laime ir iespējama cilvēkam, kuram trūkst miera?
**Komentārs:** [Šeit runa ir par Karma jogu. Karma jogā prāta un jutekļu savaldīšana ir primāra. Bez atlases spējas un savaldības vēlmes netiek iznīcinātas. Bez vēlmes iznīcināšanas nav intelekta noturības. Tāpēc Karma jogas praktizētājam vispirms jāsavaldina prāts un jutekļi. Tomēr šis pants runā par to, kura prāts un jutekļi nav savaldīti.]
*'na asti buddhir ayuktasya'* — Tam, kura prāts un jutekļi nav savaldīti, tādam nesavaldītam (asaṁyamī) cilvēkam nav apņēmīga, stingra gribas intelekta — pārliecības, ka "man jāiegūst tikai Dieva apzināšanās" (sk. piezīmi 103.1). Iemesls ir tāds, ka ar nesavaldītu prātu un jutekļiem viņš paliek iegrimis pasaulīgās baudās un bagātībās, kas ir pakļautas dzimšanai un iznīcībai. Dažkārt viņš vēlas godu, dažkārt baudu un komfortu, dažkārt bagātību, dažkārt jutekļu baudu — tādējādi viņā pastāv dažāda veida vēlmes. Tāpēc viņa intelekts nav vienvirziena apņēmības intelekts.
*'na ca ayuktasya bhāvanā'* — Tam, kuram nav apņēmīga intelekta, nav arī šīs sajūtas: "man jāveic tikai savs pienākums un jāatsakās no vēlmēm pēc rezultātiem, pieķeršanās, ilgām utt." Šādas sajūtas trūkuma cēlonis ir fiksēta mērķa neesamība.
*'na ca abhāvayataḥ śāntiḥ'* — Tas, kurš nav nodots savam pienākumam, nevar sasniegt mieru. Piemēram, ja sādhu, skolotājs, brāhmaņs, kšatrijs, vaišjs, šūdrs u.c. nav centīgi savos pienākumos, viņi neiegūst mieru. Iemesls ir tāds, ka pašam pienākuma pildīšanas nepietiekamajam stingrībam rodas nemiers.
*'aśāntasya kutaḥ sukham'* — Kā var būt laimīgs tas, kurš ir nemierīgs? Iemesls ir tāds, ka viņa sirdī pastāv pastāvīga satraukuma sajūta. Pat ja viņš no ārējās pasaules iegūst vislabvēlīgākās baudas, viņa sirds satraukumu nevar novērst, kas nozīmē, ka viņš nevar būt laimīgs.
**Saistība:** Iemesls, kāpēc nesavaldīta cilvēka intelektam trūkst stingra apņēmība, ir izskaidrots nākamajā pantā.
★🔗
