BG 1.29 — Ardžuna Višada Joga
BG 1.29📚 Go to Chapter 1
सीदन्तिममगात्राणिमुखंपरिशुष्यति|वेपथुश्चशरीरेमेरोमहर्षश्चजायते||१-२९||
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati . vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate ||1-29||
सीदन्ति: fail | मम: my | गात्राणि: limbs | मुखं: mouth | च: and | परिशुष्यति: is parching | वेपथुश्च: shivering | शरीरे: in body | मे: my | रोमहर्षश्च: horripilation | जायते: arises
GitaCentral Latviešu
Manas locekļi vājst, mute izžūst, ķermenis trīc un mati stāv.
🙋 Latviešu Commentary
【1.29】Mani locekļi vājinās un mute izkaltusi, mans ķermenis trīc un mati ceļas stāvus. 【Vārdu nozīmes】 Seedanti nozīmē „vājināties”, mama – „mani”, gaatrani – „locekļi”, mukham – „mute”, cha – „un”, parishushyati – „kalt”, vepathuh – „trīce”, cha – „un”, shareere – „ķermenī”, me – „mans”, romaharsah – „zīdaina āda/trīsas”, cha – „un”, jaayate – „rasties”.
English
Swami Gambirananda
Swami Adidevananda
Hindi
Swami Ramsukhdas
Sanskrit
Sri Ramanuja
Sri Madhavacharya
Sri Anandgiri
Sri Jayatirtha
Sri Abhinav Gupta
Sri Madhusudan Saraswati
Sri Sridhara Swami
Sri Dhanpati
Vedantadeshikacharya Venkatanatha
Sri Purushottamji
Sri Neelkanth
Sri Vallabhacharya
Detailed Commentary
„Ieraugot šos radus, ak, Krišņa, kaujas alkstošus...” – Vārds „Krišna” bija ļoti dārgs Aržunam. Šāda uzrunas forma Bhagavadgītā parādās deviņas reizes. Neviena cita Kunga Šrī Krišnas uzrunas forma nav sastopama tik daudz reižu. Tāpat arī vārds „Pārtha” bija ļoti mīļs Kungam, runājot par Aržunu. Tāpēc Kungs un Aržuna sarunās izmantoja šos vārdus, apvērsumā viens otram, un šis fakts bija plaši zināms arī cilvēku vidū. No šī skatpunkta Sandžaja Gītas beigās min vārdus „Krišna” un „Pārtha”: „Kur ir Krišna, jogas Kungs, un kur ir Pārtha, loka valdnieks...” (18.78). Iepriekš Dhrītarāštra bija teicis: „apvienojušies, kārojoši cīnīties”, un šeit arī Aržuna saka: „kaujas alkstošus, ierindotus”; tomēr to skatpunkstā ir liela atšķirība. Dhrītarāštras uzskatā Durodhana un citi ir *mani* dēli, bet Judhišṭhira un citi ir Pandu dēli – tāda ir atšķirība; tāpēc Dhrītarāštra tur lietoja izteicienus „mani dēli” un „Pandu dēli”. Bet Aržunas skatījumā šādas atšķirības nav; tāpēc Aržuna šeit saka „radi”, kas ietver cilvēkus no abām pusēm. Nozīme ir tāda, ka Dhrītarāštrai ir bailes un skumjas, raizējoties par savu dēlu iespējamo nāvi karā; bet Aržuna sēro, raizējoties par abu pušu radinieku nāvi – ka neatkarīgi no tā, no kuras puses kāds kritīs, viņi joprojām ir mūsu radinieki. Līdz šim vārds „redzēt” ir parādījies trīs reizes: „Ieraudzījis Pāṇḍavu karaspēku...” (1.2), „Ieraudzījis Dhrītarāštras dēlus ierindotus...” (1.20) un šeit „Ieraugot šos radus...” (1.28). Šo trīs nozīme ir tāda, ka Durodhanas redzēšana palika tikai viena veida, t.i., Durodhanas noskaņojums bija tikai kaujas; bet Aržunas redzēšana kļuva divējāda. Vispirms, ieraudzījis Dhrītarāštras dēlus, Aržuna, pārņemts varonības, pieceļas kaujai, paņemot savu loku; un tagad, ieraugot savus radus, viņu pārņem bailīgums, viņš atturas no kara, un loks krīt no viņa rokas. „Mani locekļi atslābst... un mans prāts it kā apmulst” – Aržunas prātā rodas nemiers un skumjas par nākotnes kara sekām. Šī nemiera un skumju ietekme krīt uz visa Aržunas ķermeņa. Tieši šo ietekmi Aržuna apraksta skaidros vārdos: katrs mana ķermeņa loceklis – rokas, kājas, seja u.tml. – kļūst vājš! Mute izžūst, padarot grūti pat runāt! Viss ķermenis trīc! Visi ķermeņa mati stāvas stāvus, kas nozīmē, ka viss ķermenis ir sarāvies! Tas Gandivas loks, no kura stīgas šķīņas ienaidnieki pārnemti bailēm, tas pats Gandivas loks šodien krīt no manas rokas. Ādā ir dedzinoša sajūta, visā ķermenī. Mans prāts kļūst apmulsis, kas nozīmē, ka es pat nevaru saprast, kas man būtu jādara! Šeit, uz šī kaujas lauka, es kļūstu nespējīgs pat stāvēt uz ratiem! Šķiet, ka es kritīšu bezsamaņā! Šādā posta pilnā karā pat stāvēšana šeit šķiet kā grēks. **Saikne:** Iepriekšējā pantā aprakstījis astoņas skumju pazīmes savā ķermenī, Aržuna tagad, skatoties no pazīmēm, kas norāda uz nākotnes sekām, norāda uz kara karošanas nepiemērotību.