2.37. Ja tu kaujā kritīsi, tu sasniegsi debesis; un ja tu kaujā uzvarēsi, tu baudīsi zemes valstību. Tāpēc, o, Kuntij dēls, apņemies cīnīties un piecelties.
Komentārs: "Ja nonāvēts, tu sasniegsi debesis; ja uzvarētājs, tu baudīsi zemi" — šīs pašas nodaļas sestajā pantā Ardžuna bija teicis, ka mēs pat nezinām, vai mēs viņus kaujā pārspēsim vai viņi mūs pārspēs. Ņemot vērā Ardžunas šaubas, Kungs šeit skaidri norāda: ja tu kaujā kritīsi no Karnas un citu rokām, tu aiziesi debesīs; un ja tu kaujā uzvarēsi, tu baudīsi šīs zemes valstību. Tādējādi tev abās rokās ir ieguvums. Tā būtība ir tāda, ka iesaistoties kaujā, tev abās pusēs ir tikai ieguvums, bet neiesaistoties kaujā — tikai zaudējums. Tāpēc tev vajadzētu iesaistīties kaujā.
"Tāpēc, o, Kuntij dēls, piecelties, apņemies cīnīties" — Šeit uzrunas "Kaunteja" lietojuma mērķis ir tas, ka, kad es devos pie Kauraviem ar miera priekšlikumu, tava māte Kunti tieši šo vēstījumu tev sūtīja: ka tev jācīnās. Tāpēc tev nevajadzētu atkāpties no kaujas; gluži pretēji, tev vajadzētu apņemties cīnīties un piecelties.
Ardžuna bija apņēmies necīnīties, un Kungs jau šīs nodaļas trešajā pantā bija devis pavēli cīnīties. Tas radīja šaubas Ardžunas prātā: vai ir pareizi cīnīties vai necīnīties? Tāpēc Kungs šeit izklīdina šīs šaubas, sakot: veic vienu stingru apņemšanos cīnīties, neuzglabā par to nekādas šaubas.
Šeit Kunga nodoms, šķiet, ir tāds, ka cilvēks nekādās apstākļos nedrīkst pamest savu pienākumu; drīzāk viņam pienākumu jāpilda ar dedzību un centību. Pienākuma pildīšanā slēpjas cilvēka cilvēcība.
★🔗
