2.44. Tajos, kuru prāti ir aiznestas ar to ziedu runu (kas aprakstīta iepriekšējos pantos), t.i., kuri ir piesaistīti jutekļu baudām un kuri ir ļoti pieķērušies pie baudīšanas un pasaulīgas labklājības, nav stingra intelekta, kas būtu nostiprināts Augstākajā Jeb.
Komentārs: "Kuru prāti ir aiznestas" – Viņu prāti ir saistīti ar to runu, kas aprakstīta iepriekšējos pantos, ar runu, kas sludina milzīgu baudu debesīs, dievišķajos dārzos, debesu nimfās un nektārā. Ar šādu runu viņu prāti tiek piesaistīti šīm baudām.
"Pieķērušies pie baudīšanas un pasaulīgas labklājības" – Pieci jutekļu objekti: skaņa, pieskāriens, forma, garša un smarža; ķermeņa komforts; un no tiem iegūtais prestižs un slava – baudīšanas caur to saņemšanu sauc par "bhoga" (bauda). Materiālo priekšmetu, naudas, māju u.c. uzkrāšana šādas baudīšanas nolūkā tiek saukta par "aišvarja" (labklājība). Tie, kuriem ir pieķeršanās, tieksme un pievilcība pret šīm baudām un labklājību, t.i., tie, kas tās uzskata par ļoti svarīgām, tiek dēvēti par "bhogaišvarjaprasaktānām".
Tie, kas paliek iegrimuši tikai baudās un labklājībā, pieder asuru (dēmonu) bagātībai. Iemesls ir tāds, ka "asu" nozīmē vitālos elpas, un tie, kas tiecas uzturēt šīs vitālās elpas, tie, kas nodarbojas ar dzīvības spēka barošanu, tiek saukti par "asuriem" (dēmoniem). Viņi, uzturot ķermeņa primātu, vēlas baudīt priekus vai nu šeit, vai debesīs (skat. piezīmi 80. lpp.).
"Stingrs intelekts nav nostiprināts samādhi" – Stingrais intelekts, kas saprot patieso cilvēka dzimšanas mērķi, kādam ir iegūts cilvēka ķermenis – proti, sasniegt tikai Augstāko Jeb – tāds intelekts šādos cilvēkos nav atrodams. Būtība ir tāda, ka baudu, kas jau pieredzētas, kuras var pieredzēt, par kurām dzirdēts un kuras var dzirdēt, atstātajām iespaidām paliek traips uz intelekta. Šī traipa dēļ nerodas stingra apņemšanās pilnībā atbrīvoties no pasaules un virzīties tikai uz Augstāko Jeb. Tāpat arī tie, kas pieķērušies baudai, kas dzimusi no lepnuma – "es esmu mācīts, es esmu zinošs" – kas iegūta no daudzām pasaulīgām zinātnēm, mākslām u.c. uzkrājumiem, arī tiem trūkst stingras apņemšanās sasniegt Augstāko Jeb.
Īpašais punkts:
Augstākās žēlastības Kungs ir žēlastīgi apveltījis šo cilvēka ķermeni ar unikālu atšķirīgās saprātes spēju, ar kuru var pacelties virs prieka un sāpēm, paveikt savu atbrīvošanos un, kalpojot visiem, pat Dievu padarīt pakļautu sev. Šeit slēpjas cilvēka ķermeņa izpilde. Tomēr nolaidīgi izturēties pret šo Dieva doto atšķirīgās saprātes spēju un pieķerties pie pārejošām baudām un uzkrājumiem ir dzīvniecisks intelekts. Jo arī dzīvnieki un putni ir iegrimuši baudās. Ja cilvēks līdzīgi paliek iegrimis baudās, tad kāda atšķirība paliek starp dzīvniekiem/putniem un cilvēku?
Dzīvnieki un putni ir dzimuši baudīšanai; tāpēc pienākuma jautājums viņu priekšā nerodas. Bet cilvēka dzimšana ir iegūta tikai un vienīgi, lai izpildītu savu pienākumu un paveiktu savu atbrīvošanos, nevis lai nodotos baudīšanai. Tāpēc visi labvēlīgie vai nelabvēlīgie apstākļi, kas rodas cilvēka priekšā, tie visi ir līdzekļi garīgai praksēi, nevis materiāli baudīšanai. Tie, kas tos uzskata par materiāliem baudīšanai, nepiemīt stingrs intelekts, kas nostiprināts Augstākajā Jeb.
Patiesībā pasaulīgie objekti neaizsprosto ceļu uz Augstāko Jeb. Drīzāk tas ir baudām piešķirtais nozīmīgums, kas pašlaik ir iedzīlis sirdī, kas rada šo aizsprostojumu. Pašas baudas neiesaista tik ļoti, cik to nozīmīgums, kas tām piešķirts. Iesaistīšanās primāts ir paša tieksmei un nodomam. Ja kāds, saglabājot tieksmi pēc baudām un uzkrājumiem, vēlas sasniegt Augstāko Jeb, tad ne tikai Augstākā Jeb sasniegšana ir tālu, bet pat stingra apņemšanās šim sasniegumam nevar rasties. Iemesls ir tāds, ka tur, kur pastāv tieksme virzīties uz Augstāko Jeb, pastāv arī tieksme pēc baudām. Kamēr pastāv tieksme pēc baudām un uzkrājumiem, pēc prestiža, goda un komforta, neviens nevar nostiprināt vienvirziena apņemšanos un iedziļināties Augstākajā Jeb, jo viņu iekšējā būtība ir aiznestas ar tieksmi pēc baudām; kāds enerģijas daudzums viņiem bijis, tas ir iesaistījies baudās un uzkrājumos.
Saistība: Lai kādu punktu stingri nostiprinātu, vispirms tiek izklāstīti abi tā aspekti, un tad tas tiek pamatots. Šeit Kungs vēlas nostiprināt vēlmes trūkuma stāvokli (niškāma bhāva). Tāpēc, aprakstot vēlmēm motivētas darbības (sakāma bhāva) cilvēkus iepriekšējos trīs pantos, Viņš tagad nākamajā pantā iedvesmo uz vēlmju trūkumu.
★🔗
