2.51. Gudrie, kas apveltīti ar līdzsvaru, atsakoties no darbību augļiem, atbrīvojas no dzimšanas važām un sasniedz stāvokli, kas brīvs no ciešanām.
Komentārs: "Buddhiyuktā hi phalaṁ tyaktvā maniṣiṇaḥ" — Tikai tie, kas apvienojušies ar līdzsvaru, patiesi ir gudrie, t.i., apdāvinātie. Tāpat astoņpadsmitās nodaļas desmitajā pantā teikts, ka persona, kas neienīst nelabvēlīgas darbības un nepieķeras labvēlīgajām, ir medhāvī (apdāvināta).
Darbība neizbēgami nogatavojas par savu augli. Neviens faktiski nevar atsakīties no darbības augļa. Piemēram, ja kāds iestāda sēklas laukā bez iekāres, vai tad lauks nenesīs graudus? Ja tas ir iestādīts, tas noteikti augs. Tāpat, ja kāds veic darbību bez iekāres, viņš noteikti saņems šīs darbības augli. Tāpēc šeit atsakīšanās no darbības augļa nozīmē iekāres, ilgas, pieķeršanās un alkas pēc darbības augļa atmešanu. Ikviens to spēj atmest.
"Janmabandhavinirmuktāḥ" — Gudrie meklētāji, apveltīti ar līdzsvaru, kļūst brīvi no dzimšanas važām. Iemesls ir tāds, ka, iestājoties līdzsvarā, viņos nepaliek ne ar kādu pieskārienu tādas vainas kā pieķeršanās-nīšana, iekāre, alka, piederīguma sajūta utt. Tādēļ viņu atdzimšanai vairs nav iemesla. Viņi kļūst mūžīgi brīvi no dzimšanas un nāves važām.
"Padaṁ gacchanty anāmayam" — "Āmaya" ir nosaukums slimībai. Slimība ir pārmaiņa. Tas, kam nav ne mazākās jebkāda veida pārmaiņas, tiek saukts par "anāmaya," t.i., brīvu no pārmaiņām. Gudrie, apveltīti ar līdzsvaru, sasniedz šādu brīvu no pārmaiņām stāvokli. Tieši šis brīvais no pārmaiņām stāvoklis piecpadsmitās nodaļas piektajā pantā tiek dēvēts par "nepazūdošo stāvokli" un astoņpadsmitās nodaļas piecdesmit sestajā pantā — par "mūžīgo neiznīkstošo stāvokli."
Lai gan Gitā arī sattvas kvalitāti sauc par anāmaya (14.6), patiesībā anāmaya (brīvs no pārmaiņām) ir tikai sava paša būtiskā daba vai Augstākā Realitāte; jo tā ir princips ārpus gunām, sasniedzot kuru, vairs nekad nav jāieiet dzimšanas un nāves ciklā. Tā kā sattvas kvalitāte ir līdzeklis Augstākās Realitātes sasniegšanai, Kungs to arī ir nosaucis par anāmaya.
Ko nozīmē sasniegt anāmaya stāvokli? Prakṛti ir pakļauta pārmaiņām, tāpēc arī tās izpaudumi — ķermenis un pasaule — ir pakļauti pārmaiņām. Lai arī pats esība ir brīva no pārmaiņām, identificējoties ar šo pārmaiņām pakļauto ķermeni, cilvēks uzskata arī sevi par pakļautu pārmaiņām. Tomēr, kad cilvēks atsakās no uzņemtās saiknes ar ķermeni, tad viņš piedzīvo savu pašu iedzimto, nepārmainīgo dabu. Šīs dabas brīvuma no pārmaiņām piedzīvošanu šeit sauc par anāmaya stāvokļa sasniegšanu.
Šajā pantā daudzskaitļa lietojums vārdos "buddhiyuktāḥ" un "maniṣiṇaḥ" nozīmē, ka visi, kas iestājas līdzsvarā, ikviens viens pats, sasniedz anāmaya stāvokli un tiek atbrīvots. Neviens no viņiem neatpaliek. Tādējādi līdzsvars ir nepieļaujams līdzeklis anāmaya stāvokļa sasniegšanai. Tas nosaka likumu, ka, kad beidzas saikne ar pārejošiem izcelšanās un iznicināšanas objektiem, pašsaprotamais brīvums no pārmaiņām tiek spontāni piedzīvots. Tam nav vajadzīgs ne mazākais piepūle; jo šis brīvums no pārmaiņām nav kaut kas jauns, kas jārada — tas pēc savas būtības ir pašsaprotams un dabisks.
Saikne: Iepriekšējā pantā minētā anāmaya stāvokļa sasniegšanas process — tas tiek skaidrots nākamajos divos pantos.
★🔗
