**2.52** Kad tava intelekts pārkāpj pāri maldu dubļiem, tad tu sasniegsi vairāgju (vairakumu) pretī gan dzirdētajām, gan vēl nedzirdētajām baudām.
**Komentārs:** "Kad tava intelekts pārkāpj pāri maldu dubļiem" – Uzskatīt par "es" un "mans" šo ķermeni, kā arī uzskatīt par "manu" ar ķermeni saistītām lietām, piemēram, vecākiem, brāļiem, māsām, sievu, bērniem, priekšmetiem un vielām, ir 'malds' (moha). Tas ir tāpēc, ka šajos ķermeņos un tamlīdzīgās lietās nav nekādas iemiesotās "esības" vai "manības"; to vienkārši pats sev piešķir. Priecāties, iegūstot labvēlīgus priekšmetus, lietas, cilvēkus, notikumus utt., un satraukties, iegūstot nelabvēlīgus priekšmetus, lietas, cilvēkus utt.; izjust nevienlīdzību, dalījumu, skaudību un citus tamlīdzīgus trūkumus pasaulē – ģimenē – tas viss ir 'dubļi' (kalilam), t.i., purvs. Kad intelekts iestrēgst šajā maldu purvā, cilvēks apmuls par to, kas būtu jādara. Tad viņam nekas vairs nekļūst skaidrs.
Lai arī pats esot apzinīgs, tas uzskata par "es" un "mans" neapzinīgus priekšmetus kā ķermeni un tādējādi ar tiem izveido attiecības. Bet patiesībā lietas, ar kurām tas šādas attiecības veido, nevar mūžīgi palikt kopā ar to, un arī tas pats nevar mūžīgi palikt kopā ar tām. Tomēr maldas dēļ tā skatiens nevirzās uz šo patiesību; gluži pretēji, tas turpina veidot jaunas un daudzveidīgas attiecības un arvien vairāk ietīpas pasaulē. Tieši tāpat kā ceļotājs, tā vietā lai sasniegtu galamērķi, izveido nometni ceļa malā un pavada laiku spēlēs, izklaidēs, smieklios un jokos, tāpat cilvēks šeit iegrimst pārejošu priekšmetu uzkrāšanā un baudu gūšanā no tiem, kā arī pieķeršanās (mamata) pret personām, ģimeni utt. un baudu gūšanā no tām. Tā ir viņa intelekta ieslodzīšanās maldu dubļos.
Vai mums šeit ir jāsēž tikai mazliet, uzskatot par "es" un "mans" šo ķermeni un izjūtot pieķeršanos ģimenei? Vai mums ir jāpaliek atņemtiem no patiesās attīstības (labklājības), paliekot iestrēgušiem tajos? Mums nevajadzētu ietīpties tajos, bet jāīsteno savu labklājību – šī pati stingrā apņemšanās ir intelekta pārkāpšana pāri maldu dubļiem. Jo, kad rodas šāda stingra pārdoma, intelekts vairs neiestrēgs, pieturoties pie pasaulīgām attiecībām; tas vairs nepiesķersies pasaulei.
Ir divi līdzekļi, lai pārkāptu pāri maldu dubļiem: atšķirīgā spēja (viveka) un kalpošana (seva). Kad atšķirīgā spēja (aprakstīta 2.11-30) kļūst asa, tā rada neinteresi par neīstajiem priekšmetiem. Ja prāts kļūst noskaņots kalpot citiem, nest laimi citiem, tad rodas spēks atteikties no paša baudām un ērtībām. Jo intensīvāka ir vēlme nest laimi citiem, jo lielāka ir atteikšanās no vēlmēm pēc paša baudām. Tieši tāpat kā, kad māceklī izveidojas vēlme sagādāt prieku savam guru, dēlam – vecākiem vai kalpam – kungam, tad viņu vēlme pēc pašu baudām un ērtībām automātiski un viegli izzūd. Tāpat, kad karmajogis attīsta kalpošanas visai pasaulei noskaņojumu, viņa vēlme pēc pašu baudām un priekiem automātiski izzūd.
Ar atšķirīgās spējas un pārdomu palīdzību ir zināmas grūtības iznīcināt savu vēlmi pēc baudīšanas. Iemesls ir tāds, ka, ja atšķirīgā spēja un pārdoma nav ārkārtīgi stingras, tās ir efektīvas tikai tik ilgi, kamēr baudas nav tieši klāt. Kad baudas parādās viņa priekšā, centīgais parasti kļūst satraukts, tās ieraugot. Tomēr tas, kurš ir ar kalpošanas noskaņojumu, pat tad, kad viņa priekšā parādās visizcilākās baudas, izmanto šīs baudas citu kalpošanai. Tāpēc viņa vēlme pēc paša baudām un ērtībām viegli izzūd. Tādēļ Kungs ir teicis, ka karmajoga ir augstāka (5.2.), vieglāka (5.3.) un ātrāk ved pie pilnības (5.6.) salīdzinājumā ar zināšanu jogu (sankhya-joga).
"Tad tu sasniegsi vairāgju (vairakumu) pretī gan dzirdētajām, gan vēl nedzirdētajām baudām" – Visas baudas, ko cilvēks ir dzirdējis, pieredzējis un pilnībā apzinājies, šeit ietilpst termina "dzirdētais" (śhrutasya) ietvaros. Visas baudas, par kurām var dzirdēt, piemēram, debesvalstīs, Brahmalokā utt., šeit ietilpst termina "nedzirdētais" (śhrotavyasya) ietvaros. Kad tavs intelekts pārkāpj pāri maldu dubļiem, tad tu attīstīsi vairāgju (vairakumu) pretī šīm "dzirdētajām" pasaulīgajām un "nedzirdētajām" pārpasaulīgajām baudām, pretī šiem priekšmetiem. Nozīme ir tāda, ka, kad intelekts pārkāpj pāri maldu dubļiem, intelektā mostas asa atšķirīgā spēja: pasaule mainās katru mirkli, bet es palieku tāds pats; tāpēc kā es varu gūt mieru no šīs pasaules? Kā var tikt novērsta mana trūkuma sajūta? Tad vairāgja automātiski rodas pret visiem priekšmetiem, gan "dzirdētajiem", gan "nedzirdētajiem".
Šeit Kungam būtu bijis jāsaka "baudītais" (bhukta) "dzirdētā" (śhruta) vietā un "jābaudāmais" (bhoktavya) "nedzirdētā" (śhrotavya) vietā. Bet tas, ka tā neteikts, nozīmē, ka pievilkšanās pret priekšmetiem pasaulē, vai tie būtu uztverti vai neuztverti, rodas tikai dzirdot par tiem. Tāpēc dzirdēšana šeit ir primāra. Pat tajos aprakstos, kur zināšanu un piekrišanas ceļi ir aprakstīti atbrīvošanai no pasaules un tās priekšmetiem, par primāro ir minēta "dzirdēšana" (shravana). Nozīme ir tāda, ka dzirdēšana ir primāra, lai pieķertos pasaulei un lai pieķertos Augšējam Pašam (Augstākajam Es).
Tas, ka šeit teikts "kad" (yadā) un "tad" (tadā), nozīmē, ka nav noteikuma, ka vairāgja pret šiem "dzirdētajiem" un "nedzirdētajiem" priekšmetiem radīsies pēc tik un tik gadiem, mēnešiem vai dienām. Gluži pretēji, tajā pašā mirklī, kad intelekts pārkāpj pāri maldu dubļiem, tajā pašā mirklī radīsies vairāgja pret "dzirdētajiem" un "nedzirdētajiem" priekšmetiem, pret baudām. Šajā nav nekādas kavēšanās.
★🔗
