**Kungs Svētais teica (Komentārs 38.1)** – O, Arjuna! No kurienes tev šajā kritiski svarīgā brīdī šī gļēvulība? Tā nav cienījama cēlajiem, tā neved debesīs un neslava neatnes.
**Komentārs:**
**2.2. Izskaidrojums** – 'Arjuna' – Viņa vārdā uzrunāt mērķis ir norādīt, ka viņš ir tīras, nevainojamas iekšējās būtnes cilvēks. Tāpēc netīruma – gļēvulības – parādīšanās viņa dabā ir pilnīgi pretrunā ar to. Tad kā tā varējusi viņu pārņemt?
'Kutastva kashmalam idam vishame samupasthitam' – Izsakot pārsteigumu, Kungs saka Arjunam, ka šādā kara brīdī tev vajadzēja parādīt varonību un dedzību, bet no kurienes tev šajā nepiemērotā laikā šī gļēvulība!
Pārsteigums rodas divējādi – gan no paša nezināšanas, gan lai pamodinātu citu. Šeit Kunga runā ar pārsteigumu tikai un vienīgi, lai pamodinātu Arjunu, lai Arjunas uzmanība pievērstos viņa pienākumam. Vārda 'Kutah' (no kurienes) nozīme ir tāda, ka būtībā šī trūkuma – gļēvulības – forma nav tevī (tavā īstajā 'Es'). Tā ir ārēja, adventīva nepilnība, nevis pastāvīga.
Vārda 'samupasthitam' (pārņēmusi) nozīme ir tāda, ka šī gļēvulība nav tikai parādījusies tavās domās un vārdos; tā ir iekļuvusi arī tavās darbībās. Tā tevi ir pilnībā pārņēmusi, kā dēļ tu esi nolikis loku un bultas un apsēdies ratu vidū.
'Anāryajuṣṭam' (Komentārs 38.2) – Jūtas, kas rodas gudriem, cēliem vīriem, ir tikai viņu pašu labklājības nolūkos. Tāpēc puses otrajā pusē Kungs vispirms lieto minēto terminu, sakot, ka tevī parādījusies gļēvulība nav pieņemama cēliem vīriem. Iemesls ir tāds, ka šajā tavā gļēvulībā nav pat mazākās tavas pašu labklājības apsvēruma. Cēlie vīri, kas vēlas labklājību, savu labklājību uztur par mērķi gan darbībā, gan atteikšanās brīžos. Gļēvulība pret viņu pienākumu viņos nerodas. Kāds pienākums viņiem pienākas pēc apstākļiem, viņi to pilnībā un ar dedzību, centību izpilda labklājības sasniegšanas nolūkos. Viņi nekļūst gļēvi kā tu un neatturas ne no kara, ne no cita pienākuma. Tāpēc atteikšanās no pienākuma, kas pienācis kara formā, nav veicinoša tava labklājībai.
'Asvargyam' – Pat ja labklājības jautājums netiek ņemts vērā un lieta tiek skatīta no pasaulīgā viedokļa, debesis tiek uzskatītas par augstāko sasniegumu pasaulē. Bet šī tava gļēvulība neved arī debesīs, proti, gļēvulības dēļ no kara atteikšanās rezultāts nevar būt debesu sasniegšana.
'Akīrtikaram' – Pat ja mērķis nav debesu sasniegšana, cilvēks, kas tiek uzskatīts par labu, veic tikai tādu darbu, kas pasaulē nes slavu. Bet šī tava gļēvulība nepiešķir slavu (godu) arī šajā pasaulē; gluži otrādi, tā nes negodu. Tāpēc gļēvulības parādīšanās tevī ir pilnīgi nepiemērota.
Šeit, sniedzot secību 'anāryajuṣṭam, asvargyam, and akīrtikaram', Kungs ir norādījis uz trīs cilvēku veidiem: (1) Tie, kas ir pārdomāti vīri, vēlas tikai savu pašu labklājību. Viņu mērķis, viņu galvenais nolūks ir tikai labklājība. (2) Tie, kas ir tikumi bagāti vīri, vēlas debesu sasniegšanu ar taisnīgiem darbiem. Viņi par augstāko uzskata tikai debesis un to sasniegšanu uztur par savu mērķi. (3) Tie, kas ir parasti cilvēki, ciena tikai pasauli. Tāpēc viņi vēlas savu slavu pasaulē un uzskata tikai šo slavu par savu mērķi.
Ar minēto trīs terminu sniegšanu Kungs brīdina Arjunu, ka šī tava apņemšanās nekaut neveicina ne pārdomātu un tikumu bagātu vīru mērķu – labklājības un debesu – sasniegšanu, nevis veicina parasto cilvēku mērķa – slavas – sasniegšanu. Tāpēc, maldu dēļ, tava apņemšanās nekaut ir viszemākā, kas izraisīs tavu kritienu, novedīs tevi pie ellēm un nesīs tev negodu.
**Saikne** – Pēc gļēvulības parādīšanās, ko tagad darīt? Lai izkliedētu šo jautājumu, Kungs saka –
★🔗
