Apspriežis visas maņas, lai sēž stingri, pievērsies Man. Viņa, kura maņas ir pakļautas, gudrība ir nostiprināta.

【Vārdu nozīmes】 ・तानि (Tani): viņi visi ・सर्वाणि (Sarvani): visi ・संयम्य (Samyamya): savaldījis ・युक्तः (Yuktah): vienots/koncentrēts ・आसीत (Asita): vajadzētu sēdēt ・मत्परः (Matparah): iegrimis Manī ・वशे (Vashe): kontrolē ・हि (Hi): patiesi ・यस्य (Yasya): kura ・इन्द्रियाणि (Indriyani): maņas ・तस्य (Tasya): viņa ・प्रज्ञा (Prajna): gudrība ・प्रतिष्ठिता (Pratishthita): ir nostiprinājusies 【Komentārs】 Viņam vajadzētu savaldīt maņas un sēdēt, koncentrējoties uz Mani kā uz Augstāko, ar mierīgu prātu. Joga gudrība, kurš tā sēžot ir pakļāvis visas savas maņas, neapšaubāmi ir stabila. Viņš ir nostiprinājies Patībā. Šri Šankaracharya skaidro «Asita Matparah» kā: «Viņam vajadzētu sēdēt, kontemplējot, ka es neesmu neviens cits kā Viņš».

2.61. Karmajogas praktizētājam, apvaldījot visas šīs maņas un būdams pievērsies Man, jāsēž stingri; jo tā, kura maņas ir pakļautas, viņa intelekts kļūst stingri nostiprināts. Komentārs: "Apvaldījis visas tās, disciplinētajam jāsēž stingri, pievērsies Man" – Pakļauj visas tās maņas, kas vardarbīgi nozog prātu, proti, paliekot modram, nekad neļaujot tām uzbudināties pret jutekļu objektiem, un pašam kļūstot vienīgi Man pievērstam. Ietekme ir tāda, ka, kad praktizētājs pakļauj maņas, viņā paliek lepnums par savu spēku, domājot: "Es esmu pakļāvis maņas savā varā." Šis lepnums neļauj praktizētājam virzīties uz priekšu un novērš viņu no Dieva. Tāpēc praktizētājam nekad nevajadzētu lepoties ar savu spēku, valdot pār maņām; viņš nedrīkst uzskatīt savu pūliņu par cēloni, bet gan tikai dievišķo žēlastību – ka viss, ko esmu sasniedzis maņu pakļaušanā, ir tikai Dieva žēlastības dēļ. Tādējādi, būdams vienīgi Dievam pievērsts, viņa prakse kļūst veiksmīga. Šeit teiciens "pievērsies Man" nozīmē, ka cilvēka ķermeņa iegūšana, interese par garīgo praksi, iesaistīšanās praksē un prakses veiksme – tas viss ir atkarīgs tikai no Dieva žēlastības. Tomēr lepna dēļ cilvēka uzmanība tam samazinās. Starp karmajogiem uzsvars paliek uz darbību veikšanu, un tajā viņš turpina to uzskatīt par savu pūliņu. Tāpēc no īpašas žēlastības Dievs norāda pat karmajoga praktizētājam nepieciešamību būt Viņam pievērstam. Būt pievērstam Dievam nozīmē – pārliecību par nozīmīgumu tikai Dievā, ka tikai Dievs ir mans un es esmu Dieva; pasaule nav mana un es neesmu no pasaules. Iemesls ir tas, ka tikai Dievs paliek ar mani visos laikos; pasaule nemaz nepaliek ar mani. Tādējādi praktizētāja "esības" sajūtai jāpaliek piestiprinātai tikai Dievam. Tā kā šī ir karmajogas sadaļa, šeit Dievam vajadzēja norādīt līdzekļus saskaņā ar karmajogu. Tomēr, pētot Gītu, šķiet, ka garīgās prakses veiksmē vienīgi pievēršanās Dievam ir cēlonis. Tāpēc Gītā ir dziedāta liela slava par pievēršanos Dievam; piemēram – "Starp visiem jogiem, tas, kurš ar ticību un mīlestību ir Man pievērsies un mani pielūdz, tiek uzskatīts par augstāko" (6.47) un tā tālāk. "Jo tā, kura maņas ir pakļautas, viņa gudrība kļūst noturīga" – Iepriekš, piecdesmit devītajā pantā, Dievs teica, ka pat pēc maņu atvienošanas no to objektiem, noturīga gudrība nav sasniegta; un šajā pantā Viņš saka, ka tas, kura maņas ir pakļautas, ir noturīgs gudrībā. Nozīme ir tāda, ka tur (2.59) pat pēc maņu atvienošanas no objektiem, tieksme pēc garšas paliek iekšēji; tādēļ maņas nav pakļautas. Bet šeit, noturīgi gudrā cilvēka maņas ir pakļautas un viņa tieksme pēc garšas ir beigusies. Tāpēc nav likums, ka pēc maņu atvienošanas no objektiem noteikti kļūs noturīgs gudrībā; jo tieksme pēc garšas var joprojām palikt. Tomēr ir likums, ka, kļūstot noturīgam gudrībā, maņas noteikti nonāks pakļautībā. Saikne – Būdams pievērsts Dievam, maņas noteikti nonāks pakļautībā un tieksme pēc garšas izbeigsies; bet tas, kas notiek, nebūdot pievērstam Dievam, ir izskaidrots nākamajos divos pantos.