1.25. Komentārs – 'Gudakešena' – Vārdam 'Gudakeša' ir divas nozīmes: (1) 'Guda' nozīmē cirtains vai sakrokots, un 'keša' nozīmē mati. To, kuram galvas mati ir cirtaini, t.i., cirtainmatis, sauc par 'Gudakešu'. (2) 'Gudaka' nozīmē miegs, un 'īša' nozīmē kungs. Tas, kurš ir miega kungs, proti, tas, kurš var paņemt miegu vai nē – tas, kam ir vara pār miegā, tiek saukts par 'Gudakešu'. Ardžunas mati bija cirtaini un viņam bija pārvaldība pār miegā; tāpēc viņu sauc par 'Gudakešu'.
'Ēvamuktaḥ' – Kungs klausa tā bhaktas vārdos, kurš nav ne miegā, ne slinkuma prieka vergs, kurš nav jutekļu baudu vergs, bet ir tikai un vienīgi Kunga kalps (bhakta). Viņš ne tikai klausa, bet arī pakļaujas viņa pavēlei. Tāpēc, būdams pavēlēts savam dārgajam bhakta Ardžunam, viszinošais Kungs Šrī Krišna novietoja Ardžunas ratiņus starp abām armijām.
'Hrišīkešaḥ' – Jutekļus sauc par 'Hrišika'. Tas, kurš ir jutekļu kungs (Īša), tiek saukts par Hrišīkešu. 'Hrišīkeša' lietojuma nolūks divdesmit pirmajā pantā un šeit ir tas, ka Viņš, kurš ir prāta, intelekta, jutekļu u.c. iedzinējs, visu pavēlnieks, tas pats viszinošais Kungs šeit ir kļuvis par to, kas pakļaujas Ardžunas pavēlei! Cik neizmērojama ir Viņa žēlastība pret Ardžunu!
'Senajorubhajor madhje sthāpajitvā rathottamam' – Tukšajā vietā starp abām armijām Kungs novietoja Ardžunas izcilos ratiņus.
'Bhīšmadroņapramukhataḥ sarvešām ča maheekšitām' – Un ar ievērojamu prasmi Kungs novietoja šos ratiņus tādā vietā, kur Ardžuna varēja redzēt sev priekšā savu ģimenes vecāko, vectēvu Bhīšmu, savu zināšanu saites skolotāju, āčāriju Droņu, un Kauravu armijas galvenos karaljus.
'Uvāča Pārtha pašjaitān samavetān kurūn iti kuru' – Vārdā 'Kuru' ir iekļauti gan Dhritarāštras dēli, gan Pāndu dēli; jo abi pieder Kuru dinastijai. Teikuma 'Redzi šos sapulcējušos Kuru' nolūks ir tas, ka, tos redzot, Ardžunā vajadzētu rasties sajūtai, ka mēs visi esam viens! Vienalga, šajā pusē vai tajā pusē; vienalga, labi vai slikti; vienalga, tiktu vai netiktu; tomēr viņi visi ir mani paša radinieki. Līdz ar to Ardžunā slēptā, ar ģimenisko pieķeršanos piepildītā pieķeršanās atmodīsies, un, šai pieķeršanās atmodinot, Ardžuna kļūtu ziņkārīgs, lai, izmantojot Ardžunu kā instrumentu, varētu dot Lielās Gītas mācības nākamās būtņu labklājībai Kali jugā. Tieši ar šo nolūku Kungs teica šeit: 'Redzi šos sapulcējušos Kuru'. Citādi Kungs būtu varējis teikt: 'Redzi šos sapulcējušos Dhritarāštras dēlus'. Bet tā teikdams, Viņš būtu izraisījis cīņas garu Ardžunā; kā rezultātā nebūtu radusies Gītas izpausmes iespēja, un Ardžunā slēptā ģimeniskā pieķeršanās arī nebūtu tikusi novērsta, ko, Kungaprāt, ir Viņa atbildība novērst. Tāpat kā, kad parādās furunkuls, ārsti vispirms cenšas to nobriestināt, un, kad tas nobriest, viņš to ievāc un notīra; tāpat Kungs vispirms atmodina bhakta slēpto pieķeršanos un tad to iznīcina. Arī šeit Kungs, sakot 'Redzi Kuru', atmodina Ardžunā slēpto pieķeršanos, ko Viņš vēlāk iznīcinās ar savām mācībām.
Ardžuna bija teicis: 'Ļauj man tos redzēt' – 'Nirīkše' (1.22), 'Avekše' (1.23); tāpēc šeit nebija vajadzības, lai Kungs teiktu: 'Pašja' (Tu redzi). Kungam vajadzēja tikai novietot ratiņus. Tomēr Kungs, novietojis ratiņus, tieši tā teica 'Redzi Kuru', lai atmodinātu Ardžunas pieķeršanos.
Starp ģimenisko pieķeršanos un dievišķo mīlestību (Bhagavat-premu) ir milzīga atšķirība. Kad ģimenē pastāv pieķeršanās, kas iekrāsota ar piederības sajūtu, cilvēks pat neņem vērā ģimenes trūkumus; drīzāk pastāv sajūta 'Viņi ir mani'. Līdzīgi, kad Kungam ir īpaša pieķeršanās pret savu bhakta, Kungs pat neņem vērā bhaktas trūkumus; drīzāk pastāv sajūta 'Viņš ir tikai mans'. Ģimeniskajā pieķeršanās primāra ir darbība un objekts (miesa u.c.), savukārt dievišķajā mīlestībā primāra ir sajūta (bhava). Ģimeniskajā pieķeršanās primārs ir malds (moha), savukārt dievišķajā mīlestībā primāra ir tuvība (ātmījata). Ģimeniskajā pieķeršanās ir tumsa, un dievišķajā mīlestībā ir gaisma. Ģimeniskajā pieķeršanās cilvēks kļūst paviršs pret pienākumu, savukārt dievišķajā mīlestībā, absorbcijas dēļ, var rasties aizmiršība pienākumu pildīšanā, bet bhakta nekad nekļūst paviršs pret pienākumu. Ģimeniskajā pieķeršanās primāri ir radinieki, savukārt dievišķajā mīlestībā primārs ir Dievs.
Saikne – Iepriekšējā pantā Kungs lika Ardžunam redzēt Kuru. Tas, kas notika pēc tam, Sandžaja apraksta nākamajos pantos.
★🔗
