BG 2.21 — Sankhya Yoga
BG 2.21📚 Go to Chapter 2
वेदाविनाशिनंनित्यंएनमजमव्ययम्|कथंपुरुषःपार्थकंघातयतिहन्तिकम्||२-२१||
vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enamajamavyayam . kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam ||2-21||
वेदाविनाशिनं: knows | नित्यं: eternal | य: who | एनमजमव्ययम्: this (Self) | कथं: how | स: he (that) | पुरुषः: man | पार्थ: O Partha (son of Pritha) | कं: whom | घातयति: causes to be slain | हन्ति: kills | कम्: whom
GitaCentral Latviešu
O Partha! Tas, kurš pazīst šo Dvēseli kā neiznīcinošu, mūžīgu un nemaināmu, kā viņš var likt kādu nogalināt vai pats kādu nogalināt?
🙋 Latviešu Commentary
Vārdu nozīmes: वेद (Veda) - tas, kurš zina, अविनाशिनम् (Avinashinam) - neiznīcināms, नित्यम् (Nityam) - mūžīgs, यः (Yah) - kurš, एनम् (Enam) - šis Es, अजम् (Ajam) - nedzimis, अव्ययम् (Avyayam) - neizsmeļams, कथम् (Katham) - kā, सः (Sah) - tas, पुरुषः (Purushah) - cilvēks, पार्थ (Partha) - ak Ardžuna, कम् (Kam) - kuru, घातयति (Ghatayati) - liek nogalināt, हन्ति (Hanti) - nogalina. Komentārs: Apgaismots gudrais, kurš pazīst nemainīgo un neiznīcināmo Es caur tiešu garīgo pieredzi (Anubhava), nevar veikt nogalināšanas aktu. Viņš arī nevar likt kādam citam nogalināt.
English
Swami Gambirananda
Swami Adidevananda
Hindi
Swami Ramsukhdas
Sanskrit
Sri Ramanuja
Sri Madhavacharya
Sri Anandgiri
Sri Jayatirtha
Sri Abhinav Gupta
Sri Madhusudan Saraswati
Sri Sridhara Swami
Sri Dhanpati
Vedantadeshikacharya Venkatanatha
Sri Purushottamji
Sri Neelkanth
Sri Vallabhacharya
Detailed Commentary
**2.21.** O, Pārtha dēls, kā gan tas cilvēks, kurš zina, ka šī iemiesotā dvēsele ir neiznīcināma, mūžīga, nedzimusi un nemainīga, var kādu nogalināt vai likt kādu nogalināt? **Komentārs:** Jēga ir šāda — "Vedāvināśinam... ghātayati hanti kam" — Tas, kurš patiesi apjēdz, ka šī iemiesotā dvēsele nekad netiek iznīcināta, nekad nepiedzīvo pārmaiņas, nekad nedzimst un nekad necieš no kaut kāda samazinājuma — kā gan tāds cilvēks var kādu nogalināt vai likt kādu nogalināt? Tas ir, tādam cilvēkam nevar būt ne mazākās tieksmes citus nogalināt vai likt tos nogalināt. Viņš nevar ne kļūt par darītāju, ne par kādas darbības iedvesmotāju. Šeit, aprakstot iemiesoto dvēseli kā neiznīcināmu, mūžīgu, nedzimušu un nemainīgu, Kungs ir noliedzis visas sešas pārmaiņas (vikāras) tajā. Piemēram, nosaucot to par "neiznīcināmu", tiek noliegta nāves pārmaiņa; ar "mūžīgu" tiek noliegtas stāvokļu maiņas un augšanas pārmaiņas; ar "nedzimušu" tiek noliegta dzimšanas pārmaiņa un dzimšanu sekojošais eksistences stāvoklis; un ar "nemainīgu" tiek noliegta norieta pārmaiņa. Iemiesotajā dvēselē ne mazākā pārmaiņa nenotiek nevienas darbības dēļ. Ja Kunga nodoms frāzēs "na hanyate hanyamāne śarīre" (Tā netiek nogalināta, kad ķermenis tiek nogalināts) un "kaṁ ghātayati hanti kam" (nogalināt kādu vai likt kādu nogalināt) būtu bijis tikai noliegt, ka dvēsele kļūst par darbības aģentu vai objektu, tad kāpēc šeit runāt tieši par nogalināšanu un tikt nogalinātam, nevis par darīšanu un nedarīšanu? Atbilde ir tāda, ka, tā kā konteksts ir kara lauks, šeit ir būtiski norādīt, ka iemiesotā dvēsele kaujā nekļūst par slepkavu, jo tajā nav aģentūras. Ja iemiesotā dvēsele nevar kļūt par slepkavu, tas ir, par aģentu, tad kā gan tā var kļūt par nogalināto, tas ir, par darbības objektu? Tā ir doma, ka šī iemiesotā dvēsele nav ne aģents, ne kādas darbības objekts. Tāpēc nevajadzētu sērot par nogalināšanu un tikt nogalinātam; drīzāk vajadzētu pildīt pienākumu, kas ir nācis pie rokas, saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem. **Saistība:** Iepriekšējās šlokās ir aprakstīta dvēseles nemainīgums. Nākamajā šlokā tas pats tiek aprakstīts ar piemēru palīdzību.