**2.24. pants:** Šī Patiška nevar tikt pāršķelta, nevar tikt sadedzināta, nevar tikt samitrināta un nevar tikt izžuvināta. Jo tā ir mūžīga, visuresoša, nekustīga, nemainīga pēc savas būtības un bez sākuma.
**Komentārs:** [Šis pants izskaidro, kāpēc ieroči un tamlīdzīgi nevar izraisīt nekādas izmaiņas šajā Patiškā.]
**"Aččhedjo'jam"** – Ieroči nevar pāršķelt šo Patišku. Tas nenozīmē, ka ieroču nav vai ka tiem lietotājs ir neveikls. Drīzāk, pati šķelšanās darbība nevar pat iekļūt Patiškā; tā vienkārši nav spējīga tikt pāršķelta. Bez ieročiem, šo Patišku nevar pāršķelt arī mantrām, lāstiem utt. Piemēram, tāpēc, ka Šākalja nespēja atbildēt uz Jadžņavalkjas jautājumiem, viņa galva nokrita viņa paša lāsta dēļ (Brihadāraņjaka Upanišada). Tādējādi, lai arī ķermeni var pāršķelt ar mantrām vai vārdiem, Patiška ir pilnīgi nepāršķelama.
**"Adāhjo'jam"** – Šī Patiška nedeg, jo tai pat nav spējas degt. Bez uguns, šo Patišku nevar sadedzināt arī ar mantrām, lāstiem utt. Piemēram, Damajantī lāsta dēļ mednieks izdega pelnos bez uguns. Tādējādi tikai tas, kas spēj degt, var tikt sadedzināts ar uguni, lāstiem utt. Degšanas darbība nevar pat iekļūt šajā Patiškā.
**"Akledjaḥ"** – Šī Patiška nav spējīga samitrēties; tas nozīmē, ka tai nav spējas kļūt mitrai. To nevar samitrināt ne ūdens, ne mantras, lāsti, zāles utt. Dzirdams, piemēram, ka akmeņi kļūst mitri no Malakoš rāgas dziedāšanas, vai ka Čandrakantas dārgakmens kļūst mitrs no mēness skatiena. Tomēr šī Patiška nav tāds objekts, ko varētu samitrināt ar rāgām, melodijām utt.
**"Ašošhjāḥ"** – Šī Patiška neizžūst. Tā nav tāda lieta, ko varētu izžāvēt vējš, jo žūšanas darbība nevar tajā iekļūt. To nevar izžāvēt ne vējš, ne mantras, lāsti, zāles utt. Tieši tāpat kā mūdris Agastja izžāva okeānu, neviens nevar ar savu spēku izžāvēt šo Patišku.
**"Eva ča"** – Ardžuna sēroja, balstoties uz iespējamo iznīcību. Tāpēc, norādījis, ka Patiška ir nepāršķelama, nedegoša, nesamitrinoša un neizžūstoša, Kungs uzsvērti piebilst vārdus **"eva ča"** (tieši tā, un), lai uzsvērtu, ka šī Patiška ir tieši tāda. Neviena darbība nevar tajā iekļūt. Tādēļ šī Patiška nemaz nav piemērots objekts bēdām.
**"Nitjaḥ"** – Šī Patiška ir mūžīga, mūžīgi esoša. Tā nav tāda, ka kādreiz tā nebija un citreiz nebūs; drīzāk, tā paliek tieši tāda pati visos laikos, mūžīgi.
**"Sarvagataḥ"** – Tā kā šī Patiška paliek tieši tāda pati visos laikos, varētu domāt, ka tai jāatrodas kādā vietā. Atbildot, tiek teikts, ka šī Patiška ir vienmērīgi klātesoša visās izpausmēs esošās būtnēs, objektos, ķermeņos utt.
**"Ačalaḥ"** – Tā kā tā ir visuresoša, varētu domāt, ka tai arī jākustas kaut kur. Uz to tiek teikts, ka šī Patiška ir nekustīga, kas nozīmē, ka tai nav nekādas darbības – nākt šurp vai iet turp jebkurā laikā.
**"Sthāṇuḥ"** – Tā ir patiesība, ka tā ir nekustīga un nekur neiet. Bet varētu domāt, ka tai tomēr jāpiedzīvo vibrācija. Tieši tāpat kā koks paliek vienā vietā, nekur neejot, tomēr, turēdamies vietā, tas šūpojas, tā arī šai Patiškai jābūt kustības darbībai. Atbildot, tiek teikts, ka šī Patiška ir **"Sthāṇu"** – fiksēta, kas nozīmē, ka tai nav nekādas kustības darbības.
**"Sanātanaḥ"** – Tā ir patiesība, ka šī Patiška ir nekustīga un fiksēta. Bet varētu domāt, ka tai kādā brīdī ir jādzimst. Uz to tiek teikts, ka tā ir **"Sanātana"** – bez sākuma, mūžīgi esoša. Nav iespējams, ka bijis laiks, kad tā nebija.
**Īpašs punkts:**
Šī pasaule ir nepastāvīga, nepaliekot noturīga pat brīdi. Vārda **"Nitjaḥ"** nodoms ir vērst uzmanību uz to Patišku, kas ir mūžīga, kurā nekad nenotiek pat mazākās izmaiņas.
Viss, kas uztverts redzamajā, dzirdamajā, izlasītajā un saprastajā fenomenālajā pasaulē – vārda **"Sarvagataḥ"** nodoms ir vērst uzmanību uz to būtību, kas ir pilnīga un visur klātesoša tajā.
Visi objekti, būtnes, vielas utt. visā pasaulē ir kustībā. Vārda **"Ačalaḥ"** nodoms ir vērst uzmanību uz to principu, kas pēc savas būtības nekad netiek kustināts (satraukts) visos tajos kustīgos objektos, būtnēs un vielās.
Prakriti un tās izpausmju pasaulē katru mirkli notiek darbība un pārmaiņas. Vārda **"Sthāṇuḥ"** nodoms ir vērst uzmanību uz to principu šajā mainīgajā pasaulē, kas ir brīvs no darbības, brīvs no pārmaiņām un ir pastāvīgas dabas.
Tikai fenomenāli objekti ir pakļauti dzimšanai un iznīcībai; tie nebija pirms tam un nepaliks pēc tam. Vārda **"Sanātanaḥ"** nodoms ir vērst uzmanību uz to principu (Patišku), kas nedzimst un netiek iznīcināts, kas pastāvēja pirms un paliks mūžīgi pēc tam.
Visu piecu īpašību vārdu nozīme ir tāda, ka pat tad, kad identificējoties ar ķermeni un pasauli, un pat tad, kad atšķirība starp ķermeni un Patišku nav izjūtama, Patiška paliek mūžīgi vienveidīga un vienas būtības.
★🔗
