**2.38.** Vienādzinot uzvaru un sakāvi, gūtu labumu un zaudējumu, baudu un sāpes, tad ķeries pie kaujas. Cīnoties tā, tu nepelnīsi grēku.
**Komentārs:** Ardzunami bija šis bažu raustījums, ka nogalinot radus kaujā, mums piesieties grēks. Bet te Kungs saka, ka grēka cēlonis nav kauja, bet gan paša vēlme. Tāpēc, atmetis vēlmi, tu stāv gatavs kaujai.
"Vienādzinot baudu un sāpes... tad ķeries pie kaujas" — Kaujā vispirms iestājas uzvara un sakāve; uzvaras un sakāves sekas ir labums un zaudējums; bet labuma un zaudējuma sekas ir bauda un sāpes. Tavs mērķis nav kļūt laimīgam vai noskumušam uzvarā-sakāvē un labumā-zaudējumā. Tavs mērķis ir palikt vienaldzīgam visos šajos trīs aspektos un izpildīt savu pienākumu.
Kaujā noteikti iestāsies uzvara-sakāve, labums-zaudējums un bauda-sāpes. Tāpēc tev vispirms jānolemj, ka tev tikai jāizpilda savs pienākums, un tev nav nekādas saistības ar uzvaru-sakāvi utt. Tad, cīnoties, grēks nepiesieties, kas nozīmē, ka nebūs pasaules saistību.
Savu pienākuma darbību ir jāveic ar abām attieksmēm — ar vēlmi un bez vēlmes. Tam, kam ir vēlme, nevajadzētu būt ne mazāk kūtram vai paviršam pienākuma darbības izpildē; drīzāk viņš savu pienākumu jāizpilda ar centību. Tam, kam ir nevēlmes attieksme, kas vēlas savu labklājību, arī jāizpilda savs pienākums centīgi.
Bauda šķiet laba, kad tā nāk, un slikta, kad tā aiziet; sāpes šķiet sliktas, kad tās nāk, un labas, kad tās aiziet. Tad kas ir labs un kas ir slikts? Tas ir, abi ir vienādi, viens un tas pats. Tā, uzturot intelekta līdzsvaru baudā un sāpēs, tev jāizpilda savs pienākums.
Jebkurā tavā darbībā lai nebūs tieksmes dēļ alkas pēc baudas, un lai nebūs nepatikas dēļ bailēm no sāpēm. Tava tieksme un nepatika darbībās jābūt tikai saskaņā ar svētajiem rakstiem (Gītā 16.24).
"Tu nepelnīsi grēku" — Te vārds "grēks" apzīmē gan grēku, gan nopelnu, kuru auglis ir saistība debesu un elles iegūšanas veidā, kā dēļ cilvēks paliek atstumts no savas labklājības un piedzimst un mirst atkal un atkal. Kungs saka: O Ardzuna! Izpildot pienākuma darbību kaujas veidā, iegrimis līdzsvarā, ne grēks, ne nopelns tevi neiesies.
**Īpašie punkti par kontekstu:**
Šajos astoņos pantos no trīsdesmit pirmā līdz trīsdesmit astotajam, Kungs ir izteicis vairākas dziļas domas; piemēram —
(1) Ja kādam jālasa lekcija un jāizskaidro temats, Kungs šeit māca tā mākslu šajos astoņos pantos. Piemēram, ja kādam jārunā par pavēli un aizliegumu — piemēram, izpildīt pienākuma darbību un neizpildīt to, kas nav pienākums — tad vispirms jāapraksta pavēle, vidū aizliegums, un beigās atkal pavēle, un tā nobeigt runu. Arī šeit Kungs vispirms aprakstīja pienākuma darbības izpildes labumu trīsdesmit pirmajā un trīsdesmit otrajā pantā; tad vidū aprakstīja zaudējumus no nepildīšanas četros pantos no trīsdesmit trešā līdz trīsdesmit sestajam; un visbeidzot, aprakstīja pienākuma darbības izpildes labumu trīsdesmit septītajā un trīsdesmit astotajā pantā, un deva pavēli izpildīt pienākuma darbību.
(2) Kungs šajos astoņos pantos ir atrisinājis argumentus, ko Ardzuna sniedza no sava skatupunkta pirmajā nodaļā; piemēram: Ardzuna saka — Es neredzu nekādu labumu karošanā (1.31), tāpēc Kungs saka — Kšatrijam nav cita līdzekļa labklājībai, kas lielāks par taisnīgu karu (2.31). Ardzuna saka — Kā mēs būsim laimīgi, karojot? (1.37) tāpēc Kungs saka — Tie kšatrijas, kas iegūst šādu karu, tiešām ir laimīgi (2.32). Ardzuna saka — Kara rezultāts būs elles iegūšana (1.44) tāpēc Kungs saka — Cīnoties, tiks iegūtas debesis (2.32, 37). Ardzuna saka — Cīnoties, piesieties grēks (1.36) tāpēc Kungs saka — Nekarojot, piesieties grēks (2.33). Ardzuna saka — Cīnoties, taisnība tiks iznīcināta (1.40) tāpēc Kungs saka — Nekarojot, taisnība tiks iznīcināta (2.33).
(3) Ardzuna bija nelokāms, ka, atmetot šausmīgo kara darbību, uzturēt sevi ar dāvanām ir man labāk (2.5), tāpēc Kungs pavēlēja viņam cīnīties (2.38); un Uddhavam bija vēlme palikt pie Kunga, tāpēc Kungs pavēlēja viņam doties uz Uttarakhandu un veikt askēzi (Šrīmad Bhāgavatam 11.29.41). Ietekme ir tāda, ka, neatmetot sava prāta nelokāmību, nav labklājības. Tā nelokāmība, lai kāda tā būtu, neļauj atbrīvošanos.
(4) Punktus, ko Kungs īsi izteica šīs nodaļas otrajā un trešajā pantā, Viņš šeit ir izklāstījis plašāk; piemēram: Tur Viņš teica "nepienācīgi cēlam", šeit Viņš saka "kšatrijam nav lielāka labuma...". Tur Viņš teica "neved uz debesīm", šeit Viņš saka "atvērtās debesu vārti". Tur Viņš teica "nesot slavu", šeit Viņš saka "cilvēki stāstīs par tavu mūžīgo negodu". Tur Viņš deva pavēli cīnīties — "Tāpēc celies, o ienaidnieku pārspējēj!" — to pašu pavēli Viņš dod šeit — "Tad ķeries pie kaujas."
**Saistība:** Iepriekšējā pantā Kungs runāja par līdzsvaru; nākamajos divos pantos, pavēlot to uzklausīt, Viņš apraksta tā godību.
★🔗
