Pilni vēlmēm, debesis uzskatot par augstāko mērķi, viņi apraksta dažādas metodes, kas pilnas ar īpašām darbībām prieka un varas iegūšanai, kas patiesībā rada tikai karmas augļus atkārtotu dzimšanu veidā.

2.43 Pilni vēlmju un ar debesis kā savu mērķi, viņi runā vārdus, kas noved pie jaunām piedzimšanām kā viņu darbu rezultāta, un nosaka dažādas metodes, kas bagātas ar specifiskām darbībām, lai iegūtu baudu un varu. Vārdu nozīmes: „कामात्मानः“ nozīmē būt pilnam vēlmju, „स्वर्गपराः“ uzskatīt debesis par augstāko mērķi, „जन्मकर्मफलप्रदाम्“ vest pie jaunām piedzimšanām kā darbību augļa, „क्रियाविशेषबहुलाम्“ būt bagātam ar specifiskām darbībām, un „भोगैश्वर्यगतिम् प्रति“ nozīmē tiekties pēc baudas un kunga statusa iegūšanas.

**2.43. pants:** O, Arjun! Tie, kas ir iegrimuši vēlmēs, kas par augstāko mērķi uzskata tikai debesis, kas bauda no vēlmēm dzimušās darbības, kas Vēdās noteiktas, un kas apgalvo, ka ārpus baudām nekā cita nav – tādi neizpratnes vīri izrunā šāda veida ziedu pilno runu, kas dod darbības augļus atdzimšanas veidā un kas apraksta daudzveidīgus rituālus baudu un bagātību iegūšanai. **Komentārs:** **'Kāmātmānaḥ'** – Viņi ir tik ļoti iegrimuši vēlmēs, ka kļūst par pašām vēlmēm. Viņi neredz nekādu atšķirību starp sevi un vēlmi. Viņu pārliecība ir tāda, ka bez vēlmēm cilvēks nevar dzīvot, neviens darbs nevar tikt paveikts, un bez vēlmēm cilvēks kļūst kā inerta akmens, bez apziņas. Tādi cilvēki ir 'kāmātmānaḥ' (ar vēlmi identificējušies). **Īpašais 'Es'** paliek nemainīgs, bez palielināšanās vai samazināšanās, bet vēlmes nāk un iet, aug un mazinās. **Īpašais 'Es'** ir Augstākā Kunga daļiņa, savukārt vēlme pieder materiālās pasaules daļiņai. Tādējādi **Īpašais 'Es'** un vēlme ir pilnīgi atšķirīgas. Tomēr tie, kas iegrimuši vēlmēs, nav apzinās savu patieso, atsevišķo dabu. **'Svargaparāḥ'** – Debesīs tiek gūtas visizcilākās dievišķās baudas; tāpēc debesis vien ir viņu augstākais mērķis, un viņi pastāvīgi, dienu un nakti, ir nodarbināti ar centieniem to sasniegt. Šeit termins **'svargaparāḥ'** attiecas uz tiem cilvēkiem, kas tic Vēdu un svēto rakstu aprakstītajām debesu un citām pasaulēm. **'Vedavāda-ratāḥ pārtha nānyad astīti vādinaḥ'** – Viņi bauda no vēlmēm dzimušās darbības, kas minētas Vēdās, tas ir, viņi Vēdu būtību iztulko tikai kā baudas un debesu iegūšanu; tādēļ viņi ir **'vedavāda-ratāḥ'** (veltīti Vēdu rituālajai daļai). Viņu uzskatā ārpus šīs pasaules un debesu baudām nekā cita nav; tas ir, viņu acīs nepastāv nekas cits kā baudas – ne Dievs, ne pašapziņa, ne atbrīvošanās (moksha), ne dievišķā mīlestība. Tāpēc viņi paliek pilnībā iegrimuši baudās. Baudīšana ir viņu galvenais mērķis. **'Yām imāṁ puṣpitāṁ vācaṁ pravadanty avipaścitaḥ'** – Tie neizpratnes vīri, kuriem trūkst spējas atšķirt īsto no neīstā, mūžīgo no pārejošā, neiznīcīgo no iznīcīgā, izrunā šo Vēdu **ziedu pilno runu**, kas apraksta pasaulīgo dzīvi un baudas. Šeit termina **'puṣpitām'** (ziedošs, ziedu pilns) nozīme ir tāda, ka runa, kas apraksta baudu un bagātību iegūšanu, ir tikai ziedi un lapas, nevis auglis. Apmierinātība nāk tikai no augļa, nevis no ziedu un lapu skaistuma. Tā runa nenes ilgtspējīgu augli. Tās runas auglis – debesu u.c. baudas – izskatās tikai skaists; tam trūkst mūžīguma. **'Janmakarmaphalapradām'** – Tā ziedu pilnā runa dod darbības augļus **atdzimšanas veidā**; jo tā piešķir nozīmi tikai pasaulīgajām baudām. Piesaiste šīm baudām ir cēlonis nākamajiem dzimšanas cikliem (Bhagavadgītā 13.21). **'Kriyā-viśeṣa-bahulāṁ bhogaiśvarya-gatiṁ prati'** – Tā ziedošā, t.i., ārēji pievilcīgā runa, kas apraksta no vēlmēm dzimušos rituālus baudu un bagātības (aiśvarya) iegūšanai, **pārpilna ar dažādiem rituāliem**. Tas ir, šie rituāli ietver daudzveidīgas procedūras, dažāda veida darbības, kas jāveic, prasa daudzveidīgus materiālus, kā arī saistīti ar ievērojamu fizisku piepūli u.c. (Bhagavadgītā 18.24).