2.48. O Dhanandžaja (Ardžuna)! Atmetis pieķeršanos un kļūstot vienādsirdīgs panākumos un neveiksmēs, rīkojies, kas nodibināts Jogā; jo prāta vienlīdzība tiek saukta par Jogu.
**Komentārs:** **"Atmetis pieķeršanos"** – Tev nevajadzētu būt pieķeršanās ne pret kādu darbību, ne pret kādas darbības augļiem, ne pret kādu Prakriti objektu, piemēram, vietu, laiku, notikumu, apstākļiem, iekšējo instrumentu (prātu, intelektu, ego), ārējiem instrumentiem (maņām) utt. Tikai tad tu vari rīkoties bez pieķeršanās. Ja tu pieķeries darbībai, tās augļiem vai kam citam, kā tad var būt nepieķeršanās? Un bez nepieķeršanās, kā tad šī darbība var novest pie atbrīvošanās?
**"Kļūstot vienādsirdīgs panākumos un neveiksmēs"** – Kāds būs pieķeršanās atmešanas rezultāts? Radīsies vienādsirdība pret panākumiem un neveiksmēm. Vienādsirdīgam jāpaliek visā, kas veido panākumus un neveiksmes: darbības pabeigšanā vai nepabeigšanā; tās augļu labvēlīgumā vai nelabvēlīgumā no pasaules viedokļa; cieņas vai necieņas, slavas vai pārmetumu saņemšanā, veicot šo darbību; iekšējā instrumenta (sirds) attīrīšanās vai neattīrīšanās utt. (Skat. piezīmi 86. lpp.). Karmajoga vienādsirdībai, t.i., vēlmju trūkuma stāvoklim, jābūt tādam, ka neatkarīgi no tā, vai darbības ir pabeigtas vai nē, vai auglis ir sasniegts vai nē, vai notiek paša atbrīvošanās vai nē – "Man jāveic tikai mana pienākuma darbība." Pat ja meklētājs vēl nepiedzīvojis nepieķeršanos, pat ja viņā vēl nav radusies vienādsirdība, viņa mērķim jābūt tieši kļūt nepieķerīgam, kļūt vienādsirdīgam. Tas, kas kļūst par mērķi, galu galā tiek sasniegts. Tāpēc ar līdzekli (sādhana) vienādsirdību, t.i., iekšējā instrumenta vienādsirdību, mērķa (sādhya) vienādsirdība nāk pati no sevis – "Tad tu sasniegsi Jogu" (2.53).
**"Nodibināts Jogā, rīkojies"** – Pēc vienādsirdības iegūšanas panākumos un neveiksmēs, palikt nelokāmā un nepārtrauktā stāvoklī šajā vienādsirdībā nozīmē būt "nodibinātam Jogā". Tāpat kā, uzsākot darbu, mēs pielūdzam Kungu Ganešu, bet ne turpinām šo pielūgšanu pastāvīgi līdzi, veicot pašu darbu, tā arī nevajadzētu domāt, ka vienreiz sākumā kļūstot vienādsirdīgam panākumos un neveiksmēs, vairs nav jāuztur šī vienādsirdība pastāvīgi un var turpināt ar patikšanu un nepatikšanu. Tāpēc Kungs saka, ka pienākuma darbība jāveic, pastāvīgi paliekot nodibinātam vienādsirdībā.
**"Prāta vienlīdzība tiek saukta par Jogu"** – Vienādsirdība pati par sevi ir Joga, kas nozīmē, ka vienādsirdība ir Augstākā Paša (Ātmana) patiesā daba. Šai vienādsirdībai jāpaliek nemainīgai iekšējā instrumentā. Vēlāk, piektās nodaļas deviņpadsmitajā pantā, Kungs teiks: "Tie, kuru prāti ir nodibināti vienādsirdībā, ir pieveikuši pasauli jau dzīvotā stāvoklī; jo Brahman ir bez traipiem un vienāds; tāpēc viņi ir nodibināti tikai Brahmanā."
**"Vienādsirdība tiek nosaukta par Jogu"** – Šī ir Jogas definīcija. Šis pats punkts tiks teikts vēlāk sestās nodaļas divdesmit trešajā pantā: "Tas, kas ir atdalīšanās no sāpju savienojuma, tiek saukts par Jogu." Šīs divas definīcijas būtībā ir viena un tā pati. Tāpat kā sērmju slimībā ir tā sauktais niezuma prieks un dedzināšanas sāpes, tomēr abi ir ciešanu veidi, jo tā ir slimība; tāpat laime un bēdas, kas rodas no saiknes ar pasauli – abi patiesībā ir ciešanu veidi. Atvienošanās no šādas saiknes ar pasauli pati par sevi tiek saukta par "atdalīšanos no sāpju savienojuma". Tāpēc vai tu to sauksi par atdalīšanos no sāpju savienojuma, t.i., būšanu brīvam no laimes un bēdām; vai sauksi par vienādsirdību panākumos un neveiksmēs, t.i., laimē un bēdās – tā ir viena un tā pati lieta.
Šī sloka būtība ir šāda: Darbības, kas veiktas tikai caur rupjo, smalko un cēloņisko ķermeni, jāveic tikai kā pakalpojums pasaulei, ne sev pašam. Tikai tā rīkojoties, radīsies vienādsirdība.
**"Īpašie punkti par intelektu un vienādsirdību"**
Intelekts ir divu veidu – nelokāmais (avyavasāyātmikā) un lokāmais (vyavasāyātmikā). Tas intelekts, kura mērķis ir sasniegt pasaules baudas, ērtības, godu, prestižu utt., ir "nelokāmais" intelekts (Gītā 2.44). Tas intelekts, kura vienīgais mērķis ir sasniegt vienādsirdību, paveikt paša labklājību, ir "lokāmais" intelekts (Gītā 2.41). Nelokāmais intelekts ir daudzveidīgs, bet lokāmais intelekts ir viens. Tas, kura intelekts ir nelokāms, pats ir nelokāms (avyavasita) – "nelokāmo intelekti" (2.41) – un viņš ir pasaulīgs. Tas, kura intelekts ir lokāms, pats ir lokāms (vyavasita) – "jo viņš ir lokāms" (9.30) – un viņš ir meklētājs.
Vienādsirdība arī ir divu veidu – vienādsirdība kā līdzeklis (sādhana) un vienādsirdība kā mērķis (sādhya). Vienādsirdība kā līdzeklis attiecas uz iekšējo instrumentu, bet vienādsirdība kā mērķis attiecas uz Augstākā Paša dabu. Palikt vienādsirdīgam panākumos un neveiksmēs, labvēlīgumā un nelabvēlīgumā utt., t.i., pievilkšanās un riebuma trūkums iekšējā instrumentā, ir vienādsirdība kā līdzeklis, kas Gītā ir plaši aprakstīta. Ar šo vienādsirdību kā līdzekli, spontāni iegūtā vienādsirdība, kas tiek gūta, ir vienādsirdība kā mērķis, kas šīs pašas nodaļas piecdesmit trešajā pantā ir aprakstīta ar vārdiem "Tad tu sasniegsi Jogu".
Tagad saproti šīs četras atšķirības šādi: Ir viens, kas ir pasaulīgs, un viens, kas ir meklētājs; ir līdzeklis, un ir mērķis. Tas, kura mērķis ir baudīt priekus un uzkrāt īpašumus, ir pasaulīgs. Viņam nav viena lokāma intelekta; drīzāk viņam ir neskaitāmi intelekti, kas pilni ar vēlmju zariem.
Tas, kurš ir apņēmies – "Man jāsasniedz tikai vienādsirdība, lai kas arī notiktu" – ir lokāms intelekts. Kad šāds meklētājs nonāk pasaules darījumu laukā, un viņa priekšā rodas panākumu un neveiksmju, gūšanas un zaudējumu, labvēlīgu un nelabvēlīgu apstākļu situācijas utt., viņš tajās paliek vienādsirdīgs, viņš neiesaistās pievilkšanās un riebumā. Ar šo vienādsirdību kā līdzekli viņš paceļas virs pasaules – "Šeit pašā, dzimšana ir pieveikta tiem, kuru prāti ir nodibināti vienādsirdībā" (Gītā 5.19 pirmā puse). Ar vienādsirdību kā līdzekli tiek sasniegts spontāni vienāds Augstākais Pašs – "Jo Brahman ir bez traipiem un vienāds; tāpēc viņi ir nodibināti Brahmanā" (Gītā 5.19 otrā puse).
**Saikne:** Aprakstot šo vienādsirdīgo intelektu no trīsdesmit devītās līdz četrdesmit astotajai slokai, šī vienādsirdīgā intelekta pārākums salīdzinājumā ar vēlmēm rosinātu darbību tiek izskaidrots nākamajā pantā.
★🔗
