1.32: Ak, Krišņa! Es nealkstu ne uzvaras, ne valstības, pat ne prieku. Ak, Govinda! Kāda mums labuma no valstības? Kāds labums no baudām? Vai pat kāds labums no paša dzīvības?
Komentārs: Skaidrojums — "Es nealkstu ne uzvaras, ak Krišņa, ne valstības, ne prieku" — Pieņemsim, ka mēs šajā karā uzvaram; uzvara dotu mums valdīšanu un varu pār visu zemi. Iegūstot zemes valstību, mums būtu daudzveidīgas baudas. Tomēr es nevēlas nevienu no šīm lietām — tas nozīmē, ka manā prātā nav alkas pēc uzvaras, valstības vai priekiem.
"Kāds labums mums no valstības, ak Govinda, kāds labums no baudām vai pat no dzīvības?" — Kad mūsu prātā nav nekādas alkas (pēc uzvaras, valstības vai baudām), tad kāds labums mums ir, lai cik lielu valstību mēs iegūtu? Cik daudz skaistu baudu mēs nesaņemtu, kāds labums mums no tām? Vai arī, nogalinājuši savus radus, kāds labums mums dzīvot vēl daudzus gadus, baudot valstības priekus? Būtība ir tāda, ka uzvara, valstība un baudas var dot laimi tikai tad, kad ir iekšēja alka pēc tām, pieķeršanās tām, to nozīmes sajūta. Bet mūs iekšienē tādas alkas nav vispār. Tāpēc kādu laimi tās var mums dot? Nogalinājuši šos radus, mums nav vēlēšanās dzīvot; jo, kad mūsu radus vairs nav, kam tad šī valstība un šīs baudas būs noderīgas? Valstība, baudas un tamlīdzīgas lietas ir domātas ģimenei, bet, kad paši ģimenes locekļi ir miruši, kas tās baudīs? Tālu no baudām, gluži otrādi, mums būs vēl lielākas raizes un bēdas!
Saistība — Ardzuna nākamajos pantos izskaidro iemeslu, kāpēc viņš nealkst pēc uzvaras un tā tālāk.
★🔗
