Kura dēļ mēs vēlamies valstību, baudas un priekus – tie paši, atmetot visas cerības uz savu dzīvību un mantu, stāv ierindojušies kaujā.
Komentārs: "Kura dēļ mēs vēlamies valstību, baudas un priekus" — Mēs nevēlamies valstību, laimi, baudas u.tml. savas personīgās patīkamas sajūtas dēļ. Drīzāk mēs tās vēlamies tikai un vienīgi šo radinieku, mīļoto, draugu u.tml. dēļ. Tas ir tāpēc, lai skolotāji, tēvi, vectēvi, dēli u.c. sasniegtu laimi un ērtības, lai viņiem būtu kalpots, lai viņi paliktu apmierināti – tikai šī dēļ mēs vēlamies iekarot valstību cīnoties un vēlamies savākt baudu līdzekļus.
"Bet tie paši, atmetot savas dzīvības un mantu, stāv ierindojušies kaujā" — Tomēr visi tie paši cilvēki, atmetuši visas cerības uz savu dzīvību un mantu, stāv mūsu priekšā šajā kaujas laukā, gatavi karam. Viņi ir nolēmuši šādi: "Mums nav ne pieķeršanās dzīvībai, ne slāpes pēc mantas; mēs varam arī mirt, bet no kaujas neatkāpsimies." Ja visiem tiem jāiznīkst, kam tad mēs vēlamies valstību? Kam mēs vēlamies laimi? Kam mēs vēlamies mantu? Tas ir, kā dēļ mums vajadzētu turēt pie visām šīm lietām?
"Atmetot savas dzīvības un mantu" nozīme ir tāda, ka viņi stāv, atmetuši visas cerības uz dzīvību un mantu — tas ir, viņi stāv, atmetuši vēlēšanos: "Mēs izdzīvosim un mēs iegūsim mantu." Ja viņiem būtu vēlēšanās pēc dzīvības un mantas, kāpēc viņi stāvētu kaujā, lai mirtu? Tāpēc šeit dzīvības un mantas atmešanas nozīme slēpjas tikai un vienīgi cerību uz tām atmešanā.
Saistība: Nākamajos divos pantos Aržuna aprakstīs, kas tieši ir šie cilvēki, kā dēļ mēs vēlamies valstību, baudas un laimi.
★🔗