BG 1.34 — Ardžuna Višada Joga
BG 1.34📚 Go to Chapter 1
आचार्याःपितरःपुत्रास्तथैवपितामहाः|मातुलाःश्वशुराःपौत्राःश्यालाःसम्बन्धिनस्तथा||१-३४||
ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ . mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinastathā ||1-34||
आचार्याः: teachers | पितरः: fathers | पुत्रास्तथैव: sons | च: and | पितामहाः: grandfathers | मातुलाः: maternal uncles | श्वशुराः: fathers-in-law | पौत्राः: grandsons | श्यालाः: brothers-in-law | सम्बन्धिनस्तथा: relatives
GitaCentral Latviešu
Skolotāji, tēvi, dēli, kā arī vectēvi, mātes brāļi, sievastēvi, mazdēli, svainī un citi radinieki.
English
Swami Gambirananda
Swami Adidevananda
Hindi
Swami Ramsukhdas
Sanskrit
Sri Ramanuja
Sri Madhavacharya
Sri Anandgiri
Sri Jayatirtha
Sri Abhinav Gupta
Sri Madhusudan Saraswati
Sri Sridhara Swami
Sri Dhanpati
Vedantadeshikacharya Venkatanatha
Sri Purushottamji
Sri Neelkanth
Sri Vallabhacharya
Detailed Commentary
**Bhagavadgītas 1.34. pants komentārs** **Pants:** Guru, tēvi, dēli, tāpat vectēvi, mātesbrāļi, sievastēvi, mazdēli, svainī un visi pārējie radinieki – pat ja viņi uzbrūk man, es nevēlos viņus nogalināt, o Madhusūdana! Pat ja es iegūtu trīs pasauļu valdīšanu, es joprojām nevēlētos viņus nogalināt; ko tad lai saka par šīs zemes dēļ? **Komentārs:** Nākotnē, sešpadsmitajā nodaļā divdesmit pirmajā pantā, Kungs teiks, ka kāme, dusmas un alkatība – šie trīs ir elles vārti. Patiesībā tie ir vienas un tās pašas kāmes trīs veidi. Šie trīs rodas, piešķirot nozīmi pasaulīgām lietām, personām utt. Kāme, tas ir, iekāre, izpaužas divādos veidos: vēlamā iegūšana un nevēlamā atbrīvošanās. No šiem vēlamā iegūšana arī ir divu veidu: uzkrāšana un baudīšana. Vēlme uzkrāt tiek saukta par ‘alkatību’, bet vēlme baudīt prieku tiek saukta par ‘kāmi’. Kad rodas šķērslis nevēlamā atbrīvošanās ceļā, rodas ‘dusmas’ – tas ir, dusmas rodas pret tiem, kas kavē baudījumu vai uzkrājumu iegūšanu, vai pret tiem, kas mums nodara pāri, kas cenšas iznīcināt mūsu ķermeni, kas noved pie rīcības pret tiem, kas nodara pāri. Tādējādi ir noskaidrots, ka karā cilvēks tiek motivēts tikai divos veidos: nevēlamā atbrīvošanās dēļ, tas ir, lai apmierinātu savas ‘dusmas’, un vēlamā iegūšanas dēļ, tas ir, lai apmierinātu ‘alkatību’. Bet šeit Arjuna noliedz abus šos iemeslus. "Guru, tēvi... ko tad lai saka par šīs zemes dēļ?" – Pat ja šie radinieki, dusmās par sava nevēlamā atbrīvošanos, uzbrūk un pat cenšas mani nogalināt, tomēr es nevēlos, dusmās par sava nevēlamā atbrīvošanos, viņus nogalināt. Pat ja viņi, alkatībā pēc sava vēlamā iegūšanas, kārot pēc valstības, censtos mani nogalināt, tomēr es nevēlos, alkatībā pēc sava vēlamā iegūšanas, viņus nogalināt. Jēga ir tāda, ka pakļaujoties dusmām un alkatībai, es nevēlos iegādāties elles vārtus. Ar vārda ‘pat’ (api) divkāršu lietojumu šeit Arjunas nodoms ir: es pat neesmu viņu pašu interešu šķērslis, tad kāpēc viņi gribētu mani nogalināt? Bet pieņemsim, ka ar domu ‘viņš vispirms kavēja mūsu pašu intereses’, viņi kļūst apņēmušies iznīcināt manu ķermeni, pat tad (pat ja uzbrūk) es nevēlos viņus nogalināt. Otrkārt, nogalinot viņus, ja es iegūtu trīs pasauļu valdīšanu – tas nav pat iespējams – bet pieņemsim, ka nogalinot viņus es iegūtu trīs pasauļu valdīšanu, pat tad (pat trīs pasauļu valdīšanas dēļ) es nevēlos viņus nogalināt. ‘Madhusūdana’ – Šīs uzrunas jēga ir: Tu esi dēmonu slēdzenis, bet vai šie guru kā Drona un vectēvi kā Bhīšma ir dēmoni, ka man vajadzētu vēlēties viņus nogalināt? Viņi ir mūsu ļoti tuvi un dārgi radinieki. ‘Guru’ – Starp šiem radiniekiem tie, kā Dronācārija, ar kuriem mums ir mācību un labklājības attiecības – tādi godājami skolotāji – vai man viņiem būtu jākalpo vai jācīnās ar viņiem? Skolotāja kājām vajadzētu ziedot pat savu pašu dzīvību. Tas vien ir mums pienācīgs. ‘Tēvi’ – Ņemot vērā ķermeņa radniecību, šie tēvi ir pati tā forma, kas ir šis mūsu ķermenis. Kļuvuši par viņu pašu formu caur šo ķermeni, kā mēs, pakļaujoties dusmām vai alkatībai, varam nogalināt savus tēvus? ‘Dēli’ – Mūsu dēli un mūsu brāļi ir pilnībā cienīgi audzināšanas. Pat ja viņi rīkojas pretī mums, tomēr viņu audzināšana ir mūsu pašu dharmā. ‘Vectēvi’ – Tāpat tie, kas ir vectēvi, tā kā viņi ir godājami pat mūsu tēviem, noteikti ir augstāk godājami mums. Viņi var mūs sodīt, viņi var mūs pat spert. Bet mūsu centieniem jābūt tādiem, lai viņi neciestu nekāda veida bēdas vai ciešanas; gluži pretēji, viņiem jābūt laimei, ērtībām un jāsaņem pakalpojums. ‘Mātesbrāļi’ – Tie, kas ir mūsu mātesbrāļi, ir māšu brāļi, kas mūs uzaudzināja un uzturēja. Tāpēc viņi jāciena kā mātes. ‘Sievastēvi’ – Šie, mūsu sievastēvi, ir godājamie manu un manu brāļu sievu tēvi. Tāpēc viņi arī mums ir līdzvērtīgi tēviem. Kā es varētu vēlēties viņus nogalināt? ‘Mazdēli’ – Mūsu dēlu dēli ir vēl vairāk cienīgi audzināšanas un rūpes nekā dēli. ‘Svainī’ – Tie, kas ir mūsu svainī, ir arī mūsu sievu dārgie brāļi. Kā viņus varētu nogalināt! ‘Radi’ – Visi šie radinieki, kas šeit redzami, un visi pārējie radinieki bez tiem – vai viņus būtu jāaudzina, jārūpējas un jākalpo, vai arī jānogalina? Pat ja nogalinot viņus mēs iegūtu trīs pasauļu valdīšanu, vai būtu pienācīgi viņus nogalināt? Viņus nogalināt ir pilnīgi nepiemēroti. **Saikne:** Iepriekšējā pantā Arjuna minēja divus iemeslus, kāpēc nedrīkst nogalināt radiniekus. Tagad arī no sekas skatupunkta viņš apstiprina, ka radiniekus nedrīkst nogalināt.