1.36 O Džanārdana! Kādu baudu mēs atradīsim, noslaktot šos Dhṛtarāṣṭras dēlus? Nogalinot šos uzbrucējus, mūs būs gaidījis tikai grēks.
Komentārs: "Noslaktot Dhṛtarāṣṭras dēlus... nogalinot šos uzbrucējus" — Kādu laimi mēs gūsim, ja pēc visu Dhṛtarāṣṭras dēlu un viņu sabiedroto karavīru nogalināšanas iegūsim uzvaru? Pat ja, aizdzīti dusmu vai alkas spēka, mēs viņus tiešām nogalināsim, tad, kad šis spēks mazināsies, mums būs tikai jāraud — tas ir, mums būs jānožēlo, domājot: "Kādu smagu pārkāpumu mēs savā dusmās un alkatībā esam nodarījuši?" Mūsu radinieku piemiņa mūs atkārtoti sadurs ar viņu neesamību. Viņu nāves sēras nepārtraukti mocīs mūsu prātu. Vai šādā stāvoklī mēs vispār varēsim būt laimīgi? Tiek norādīts, ka, nogalinot viņus, kamēr mēs dzīvosim šajā pasaulē, mūsu prāts nekad neatradīs laimi; un grēks, ko izraisīs viņu nogalināšana, mūs sagaidīs ar briesmīgām ciešanām nākamajā dzīvē.
Uzbrucēji ir sešu veidu: tas, kurš iededzina uguni, tas, kurš lieto indi, tas, kurš paceļ ieroci, lai nogalinātu, tas, kurš laupa mantu, tas, kurš atsavin zemi (valstību), un tas, kurš nolaupa sievieti (sk. piezīmi 25. lpp.). Visas šīs sešas īpašības bija piemītošas Duryodhanam un citiem. Viņi mēģināja nogalināt Pāṇḍavus, aizdedzinot laka māju. Viņi indēja Bhīmasenu un iemeta viņu ūdenī. Viņi patiešām bija gatavi ar ieročiem rokās nogalināt Pāṇḍavus. Ar krāpšanos kauliņu spēlē viņi atsavināja Pāṇḍaviem viņu mantu un valstību. Pilnā sapulcē Duryodhana ļoti aizvainoja Draupadi ar tādiem vārdiem kā: "Es esmu tevi uzvarējis, tu esi kļuvusi par manu vergi," un, pamudināts arī no Duryodhanas un citu puses, Džajadratha nolaupīja Draupadi.
Saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem, nogalinātājam par uzbrucēja nogalināšanu nekas vainas (grēks) nepieskaras — "Nogalinātājam nav grēka, nogalinot uzbrucēju" (Manusmriti 8.351). Tomēr, lai arī uzbrucēja nogalināšana ir attaisnojama, pašs nogalināšanas darbs nav labs. Svētie raksti arī norāda, ka nekad nevajadzētu izdarīt vardarbību pret nevienu būtni — "Nevajadzētu ievainot visas radības." Nevardarbība ir augstākais dharmas likums — "Ahimsā ir augstākā dharma" (sk. piezīmi 26. lpp.). Tādēļ kāpēc mums, pārvarotiem dusmām un alkatībai, vajadzētu izdarīt savu pašu radinieku nogalināšanu?
Lai arī šie uzbrucēji, Duryodhana un citi, ir pelnījuši tikt nogalināti savas uzbrucēja dēļ, taču tāpēc, ka viņi ir mūsu pašu radinieki, viņu nogalināšana mums nesīs tikai grēku, jo svētie raksti apliecina, ka tas, kurš iznīcina savu pašu ģimeni, kļūst ārkārtīgi grēcīgs — "Visgrēcīgākais ir tas, kurš izraisa savas ģimenes iznīcību." Tādēļ kā gan šos uzbrucējus, kas ir mūsu tuvi radinieki, var nogalināt? Ir pienācīgs no viņiem atšķirties, kļūt no viņiem atdalītiem, bet nav pienācīgs viņus nogalināt. Piemēram, ja kādam pašam dēlam kļūstot par uzbrucēju, no viņa var atšķirties, bet viņu noteikti nevar nogalināt.
**Saikne:** Iepriekšējā pantā izskaidrojot kara ļaunās sekas, Arjuna tagad norāda uz pilnīgu kaujā iesaistīšanās nepiemērotību.
★🔗
