3.24 – Komentārs: [Divdesmit otrajā pantā Kungs ar pozitīvās korelācijas (anvaya) metodi nostiprināja pienākuma pildīšanas nepieciešamību. Šajos pantos Kungs ar negatīvās korelācijas (vyatireka) metodi izklāsta kaitējumu, kas rodas, nepildot pienākumu.] "Ja es nekad ar modrību nedarbotos..." Vārds "hi" (jo) šeit tiek lietots, lai pastiprinātu izteicienu "varta eva ca karmaṇi" (es patiešām nodarbojos ar darbību) no iepriekšējā panta. Kungs saka, ka Man vienkārši nav iespējams nedarboties ar modrību; tomēr, pieņemot argumentācijas nolūkos, ka es nedarbotos – tieši šajā nozīmē Kungs šeit lietojis vārdus "ja kādreiz". Termins "atandritaḥ" (modrs, nepiekusis) nozīmē, ka nedrīkst būt slinks vai pavirš, pildot obligātos pienākumus; drīzāk tos vajadzētu pildīt ar lielu rūpību un centību. Nepildot obligātos pienākumus ar modrību, cilvēks, pakļaujoties slinkumam un paviršībai, izšķiež savu dārgumu cilvēka dzīvību. Tikai rūpīgi un centīgi veicot darbības, neieviešot tās vaļīgumu (slinkumu-paviršību), cilvēks tiek atbrīvots no darbības saistībām. Tāpat kā ciets, sauss koka zars viegli nolūst, bet vaļīgs, daļēji nolūzis zars, kas karājas, neviegl nolūst, tāpat, rūpīgi un centīgi veicot darbības, cilvēks tiek atbrīvots no darbības saistībām, bet, veicot darbības ar slinkumu un paviršību (ar vaļīgumu), viņš netiek atbrīvots. Tāpēc Kungs devpadsmitajā pantā lietoja vārdu "samācara" (pildi nevainojami) un šajā pantā vārdu "atandritaḥ". Ja atmiņā atkārtoti parādās kādas konkrētas darbības atsaukas, tad jāsaprot, ka šīs darbības veikšanā ir radusies kāda nepilnība (kāre, pieķeršanās, nepabeigtība, slinkums, paviršība, vienaldzība u.c.), kuras dēļ cilvēks netika atbrīvots no tās saistībām. Tieši tāpēc, ka cilvēks netiek atbrīvots no darbības saistībām, rodas veikto darbību atsaukas.
"O Pārtha, visi cilvēki visos veidos seko Manam ceļam." Ar šiem vārdiem Kungs norāda, ka tikai tie, kas seko Manam ceļam, ir patiesi cienīgi saukti par cilvēkiem. Tie, kas, neņemot Mani par savu ideālu, nepilda savus pienākumu slinkuma un paviršības dēļ, bet vēlas tiesības, nav patiesi cienīgi saukti par cilvēkiem, lai arī tiem būtu cilvēka forma. Šīs nodaļas divdesmit pirmajā pantā Kungs teica, ka visi cilvēki seko tam, ko dara lielisks cilvēks, uzskatot to par standartu. Šajā pantā Kungs saka, ka cilvēki visos veidos seko Manam ceļam. Nozīme ir tāda, ka, kamēr lielisks cilvēks ir ideāls cilvēks vienā pasaulē (cilvēku pasaulē), Es esmu ideāls cilvēks visās trīs pasaulēs. Kungs nokāpj cilvēku pasaulē, lai parādītu cilvēcei, kā dzīvot pasaulē. Pati māksla dzīvot pasaulē ir saprast, ka cilvēks nav šeit sevis paša dēļ. Pasaule būtībā ir skola, kur mums jāiemācās veikt darbības citu labklājībai, atsakoties no kāres, piederības izjūtas, savtības u.c., un, rīkojoties atbilstoši, sasniegt savu pašu atbrīvošanos. Visas attiecības pasaulē pastāv tikai savstarpēja kalpošana (labklājība) dēļ. Tāpēc tēvs, dēls, vīrs, sieva, brālis, māsa u.c. visiem vajadzētu pildīt savus pienākumus, vienlaikus aizsargājot cita cita tiesības un tiekties pēc cita cita labklājības.
"Šīs pasaules ietu bojā, ja es nedarbotos..." Divdesmit trešajā pantā ar vārdiem "Ja es nekad ar modrību nedarbotos" Kungs runāja par kaitējumu, kas rodas, nedarbojoties rūpīgi. Tagad šajā (divdesmit ceturtajā) pantā ar iepriekšminētajiem vārdiem Viņš runā par kaitējumu, kas rodas, vispār nedarbojoties. Lai gan tas nav iespējams, ka Es nepildītu obligātos pienākumus, tomēr, pieņemot, ka tā būtu – tieši šajā nozīmē Kungs šeit lietojis vārdu "cet" (ja). Šo vārdu nozīme ir tāda, ka nevajadzētu attīstīt pieķeršanos pat neaktivitātei – "Lai tava pieķeršanās nebūtu neaktivitātei" (Bhagavadgītā 2.47). Tāpēc Kungs sniedz savu piemēru, sakot, ka, lai arī Man nav nekā, ko sasniegt, es tomēr darbojos. Ja Es (saskaņā ar varṇu, āśramu u.c., kurā es esmu iemiesojies) nepildītu savu pienākumu, tad visa cilvēce tiktu iznīcināta un ietu bojā, tas ir, tā kristos. Iemesls ir tāds, ka, atsakoties no sava pienākuma, cilvēkos rodas tāmasiskas īpašības, kas noved pie viņu degradācijas – "Tāmasiska rakstura cilvēki iet lejup" (Bhagavadgītā 14.18). Kungs ir ideāls cilvēks trīs pasaulēs, un visas būtnes seko tikai Viņa ceļam. Tāpēc, ja Kungs nepildītu savu pienākumu, tad neviens trīs pasaulēs nepildītu savu pienākumu. Nepildot savu pienākumu, viņi automātiski kristos.
"Un es kļūtu par juceklības aģentu un iznīcinātu šīs būtnes." Ja es nepildītu obligātos pienākumus, visas pasaules tiktu iznīcinātas un ietu bojā, un es kļūtu par to iznīcināšanas cēloni, lai arī tas nav iespējams. Kad divas savstarpēji pretrunīgas dharmas (īpašības/atribūti) saplūst vienā, to sauc par "saṅkara" (juceklība, sajaukums, nekārtība). Pirmās nodaļas četrdesmitajā un četrdesmit pirmajā pantā Arjuna bija teicis: "Ja es cīnīšos, dinastija tiks iznīcināta. Dinastijas iznīcināšanā mūžīgā ģimenes dharma iet bojā; dharmas iznīcināšanā nelikumība pārņem visu ģimeni; nelikumības palielināšanās ģimenes sievietes tiek izvirtušas; un sieviešu izvirtībā rodas varṇa-saṅkara (sociālo kārtu juceklība)." Tādējādi Arjunas priekšstats bija, ka, cīnoties, rastos varṇa-saṅkara. Bet šeit Kungs apgalvo pretējo – ka, nepildot cīņas pienākumu, rastos varṇa-saṅkara. Par šo tēmu Kungs sniedz savu piemēru: ja es nepildītu savu pienākumu, tad automātiski visos aspektos – karmā, dharmā, pielūgsmē, varṇā, āśramā, kastē u.c. – rastos juceklība. Nozīme ir tāda, ka tieši nepildot savu pienākumu rodas juceklība. Tāpēc Kungs šeit it kā saka Arjunai: tu kļūtu par varṇa-saṅkara radīšanas cēloni, nepildot savu cīņas pienākumu, nevis cīnoties (kā tu domā).
**Īpašs punkts:** Kungs atbild uz Arjunas sākotnējo jautājumu ("Kāpēc tu iesaisti mani šausmīgā darbībā?") šajos trīs pantos – divdesmit otrajā, divdesmit trešajā un divdesmit ceturtajā – sniedzot savu piemēru: nav tā, ka es viens tevi iesaistu darbībā; drīzāk es pats arī pastāvīgi nodarbojos ar darbību, kaut arī patiesībā man nav nekā obligāta, kas jādara, un man nav nekā, ko sasniegt visās trīs pasaulēs. Kungs dod mājienu Arjunai: Šajā iemiesojumā tu pieņēmi un es arī pieņēmu, ka tu būsi ratinieks un es būšu ratinieks; tāpēc redzi, lai gan es esmu kšatrijs, šodien es kalpoju kā tavs ratinieks un tā rūpīgi un modri pildu pienākumu, ko pieņēmu. Mana šī pienākuma pildīšana ietekmēs arī trīs pasaules, jo es esmu ideāls cilvēks trīs pasaulēs. Visas būtnes seko tikai Manam ceļam. Tādējādi arī tev nevajadzētu atstāt novārtā savu obligāto pienākumu, bet gan to pildīt ar rūpību un centību, tieši tāpat kā es.
**Saikne:** Tāpat kā iepriekšējos trīs pantos Kungs aprakstīja modrības nepieciešamību darbības veikšanā sev pašam, nākamajos divos pantos Viņš iedvesmo gudros lielos dvēseles būt rūpīgiem darbības veikšanā.
★🔗
