BG 1.10 — Ardžuna Višada Joga
BG 1.10📚 Go to Chapter 1
अपर्याप्तंतदस्माकंबलंभीष्माभिरक्षितम्|पर्याप्तंत्विदमेतेषांबलंभीमाभिरक्षितम्||१-१०||
aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam . paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam ||1-10||
अपर्याप्तं: insufficient / unlimited | तदस्माकं: that | बलं: army | भीष्माभिरक्षितम्: marshalled by Bhishma / protected by Bhishma | पर्याप्तं: sufficient / limited | त्विदमेतेषां: while / but | बलं: army | भीमाभिरक्षितम्: marshalled by Bhima / protected by Bhima
GitaCentral Latviešu
Mūsu karaspēks, ko sargā Bhīshma, ir nepietiekams, bet viņu karaspēks, ko sargā Bhīma, ir pietiekams.
🙋 Latviešu Commentary
Vārdu nozīmes: अपर्याप्तम् (Aparyaptam) - nepietiekams, तत् (Tat) - tā, अस्माकम् (Asmakam) - mūsu, बलम् (Balam) - armija, भीष्माभिरक्षितम् (Bhishmabhirakshitam) - aizsargāts ar Bhishmu, पर्याप्तम् (Paryaptam) - pietiekams, तु (Tu) - kamēr, इदम् (Idam) - šī, एतेषाम् (Etesham) - viņu, भीमाभिरक्षितम् (Bhimabhirakshitam) - aizsargāts ar Bhimu. Komentārs: Šis pants tiek dažādi interpretēts. Sridhara Swami vārdu aparyaptam saprot kā nepietiekams, savukārt Ananda Giri to interpretē kā neierobežots.
English
Swami Gambirananda
Swami Adidevananda
Hindi
Swami Ramsukhdas
Sanskrit
Sri Ramanuja
Sri Madhavacharya
Sri Anandgiri
Sri Jayatirtha
Sri Abhinav Gupta
Sri Madhusudan Saraswati
Sri Sridhara Swami
Sri Dhanpati
Vedantadeshikacharya Venkatanatha
Sri Purushottamji
Sri Neelkanth
Sri Vallabhacharya
Detailed Commentary
**Mūsu karaspēks, kaut arī aizsargāts no Bhīšmas puses, ir nepietiekams un nespējīgs iekarot Pāṇḍavus; jo tā aizstāvis (Bhīšma) ir noskaņots uz abām pusēm. Taču šis Pāṇḍavu karaspēks ir pietiekams un spējīgs mūs iekarot; jo tā aizstāvis (Bhīma) ir noskaņots uz savu karaspēku.** **Komentārs:** *"Mūsu karaspēks, kaut arī aizsargāts no Bhīšmas puses, ir nepietiekams"* – Nepareizības un netaisnības dēļ Duryodhanas prātā rodas bailes, un viņš domā par savu karaspēku, ka, kaut arī mūsu karaspēks ir lielāks – proti, par četrām *akšauhīnī* lielāks nekā Pāṇḍaviem – tas tomēr nespēj gūt uzvaru pār Pāṇḍaviem! Iemesls ir tāds, ka mūsu karaspēkā valda nesaskaņas. Tajā nav tās vienotības, bezbailības un nelokāmās apņēmības, kas piemīt Pāṇḍavu karaspēkam. Mūsu karaspēka galvenais aizstāvis, vectēvs Bhīšma, ir noskaņots uz abām pusēm, tas ir, viņa sirdī mīlestība ir gan Kauravu, gan Pāṇḍavu karaspēkam. Viņš ir liels Krišnas bhakta. Viņa sirdī ir liela cieņa pret Judhišṭhiru. Viņam ir arī liela mīlestība pret Ardzunu. Tāpēc, pat atrodoties mūsu pusē, viņš iekšēji vēlas Pāṇḍavu labklājību. Šis pats Bhīšma ir mūsu karaspēka virspavēlnieks. Šādā situācijā kā mūsu karaspēks var būt spējīgs pret Pāṇḍaviem? Tas nespēj. *"Bet šis viņu karaspēks ir pietiekams, jo aizsargāts no Bhīmas puses"* – Taču šis Pāṇḍavu karaspēks ir spējīgs mūs iekarot. Iemesls ir tāds, ka viņu karaspēkā nav nesaskaņu; gluži pretēji, visi ir vienoti un vienprātīgi. Viņu karaspēka aizstāvis ir varenais Bhīmasena, kurš kopš bērnības mani uzvar. Viņš vien ir apsolījis nogalināt mani kopā ar maniem simts brāļiem – tas ir, viņš tiecas mūs iznīcināt! Viņa ķermenis ir stiprs kā zibens. Pat kad es viņam iedevu indi, viņš nenomira. Tāds ir Bhīmasena, Pāṇḍavu karaspēka aizstāvis; tāpēc šis karaspēks patiesi ir spējīgs un pilnīgs. Šeit var rasties šaubas: Duryodhana par savas armijas aizstāvi nosauca Bhīšmu, kurš iecelts par virspavēlnieku. Bet par Pāṇḍavu karaspēka aizstāvi viņš nosauca Bhīmasenu, kurš nav virspavēlnieks. Atrisinājums ir tāds, ka Duryodhana šobrīd nedomā par virspavēlniekiem; drīzāk viņš pārdomā abu karaspēku spēku, domājot, kura karaspēka spēks ir lielāks? Jau no paša sākuma Bhīmasenas spēks un varenība ir atstājuši lielāku iespaidu uz Duryodhanu. Tāpēc par Pāṇḍavu karaspēka aizstāvi viņš min tikai Bhīmasenas vārdu. **Īpašs punkts:** Ardzuns, ieraudzījis Kauravu karaspēku, paceļ savu loku, neejot pie neviena (Gītā 1.20). Bet Duryodhana, ieraudzījis Pāṇḍavu karaspēku, dodas pie Droņācārijas un lūdz viņu vērot Pāṇḍavu rūpīgi izvietoto karaspēku. Tas pierāda, ka Duryodhanas sirdī mīt bailes (skat. piezīmi 10. lpp.). Neskatoties uz iekšējām bailēm, viņš viltīgi vēlas iepriecināt Droņācāriju, lai kurinātu viņu pret Pāṇḍaviem. Iemesls ir tāds, ka Duryodhanas sirdī slēpjas nepareizība, netaisnība un grēks. Netaisnīgs, grēcīgs cilvēks nekad nevar dzīvot bezbailīgi un mierā un laimē – tāds ir likums. Bet Ardzuna iekšienē ir taisnīgums, pareizība. Tāpēc Ardzunā nav viltības, lai piepildītu savus savtīgos mērķus, nav bailu; drīzāk ir entuziasms un drošsirdība. Tāpēc, pārņemts drošsirdības, viņš pavēl Kungam izvērtēt karaspēkus: 'O Ačjuta! Novieto manu rati starp abām armijām' (1.21). Ietekmētā nozīme ir tāda, ka tas, kura sirds paļaujas un augstu vērtē pārejošos bagātības un īpašumus, un kura iekšienē ir nepareizība, netaisnība un ļaunprātība, nepiemīt patiesais spēks. Viņš ir tukšs iekšēji un nekad nevar būt bez bailēm. Bet tas, kuram ir savas dharmas ievērošana un Kunga patvērums, nekad nebaidās. Viņa spēks ir patiess. Viņš vienmēr paliek bezrūpīgs un bez bailēm. Tāpēc meklētājiem, kas vēlas savu labklājību, pilnībā jāatsakās no nepareizības, netaisnības utt., un, ņemot tikai Kunga patvērumu, jāizpilda sava dharmas Dieva apmierināšanai. Nekad nevajadzētu meklēt patvērumu nepareizībā, augstu vērtējot materiālās mantas un iedziļinoties pieķeršanās dzimušās baudas vilinājumā; jo no šiem diviem cilvēks nekad neiegūst labumu, gluži pretēji, rodas tikai kaitējums. **Saikne:** Tagad, lai iepriecinātu vectēvu Bhīšmu, Duryodhana vēršas pie visiem savas armijas dižajiem karotājiem.