Tā pārsteidzošā skaņa, atbalsojoties debesīs un zemē, saplēsa Dhritaraštras dēlu sirdis.

1.19 Šī satriecošā skaņa satricināja Dhritaraštras atbalstītāju sirdis, liekot skanēt gan debesīm, gan zemei. Vārdu nozīmes: Sah nozīmē „tas”, Ghosha ir „troksnis”, Dhritarashtranam ir „Dhritaraštras puse”, Hridayani ir „sirdis”, Vyadarayat nozīmē „satrieca”, Nabhah ir „debesis”, Cha ir „un”, Prithivim ir „zeme”, Eva ir „arī”, Tumulah ir „satriecošs”, un Abhyanunadayan nozīmē „skanošs”.

1.19. Tas pāṇḍavu armijas gliemežvāku pārsteidzošais skaņu plūsts, kas atbalsojās debesīs un zemē, caurdūra Duryodhanas un viņa līdzgaitnieku sirdis, kas bija netaisnīgi sagrābuši valstību. **Komentārs:** Pāṇḍavu armijas gliemežvāku skaņa bija tik plaša, dziļa, augsta un drausmīga, ka visa telpa starp zemi un debesīm atbalsojās no tās. Tā skaņa caurdūra to sirdis, kas bija netaisnīgi sagrābuši valstību, un to karaju sirdis, kas viņiem atbalstīšanā stāvēja. Nozīme ir tāda, ka sāpes, ko viņu sirdīs nodarīja gliemežvāku skaņa, bija līdzīgas ieroča radītajām sāpēm. Tā gliemežvāku skaņa vājināja kauravu armijas sirdīs esošo kaujas dedzību un spēku, izraisot viņu sirdīs bailes no pāṇḍavu armijas. Sañjaya stāsta šīs lietas Dhṛtarāṣṭram. Šķistu nepiedienīgi vai saprātīgi, ja Sañjaya Dhṛtarāṣṭra priekšā teiktu, ka "tika caurdurtas Dhṛtarāṣṭra dēlu vai radinieku sirdis". Tāpēc vietā vārdam 'dhārtarāṣṭrāṇām' viņam vajadzētu teikt 'tavējo' (tāvakīnām), jo tikai tas ir pieklājīgi. No šīs perspektīvas ir saprātīgi un pieklājīgi šeit termina 'dhārtarāṣṭrāṇām' nozīmi uztvert kā 'to, kas netaisnīgi turējuši valstību'. Šīs nozīmes pieņemšana šķiet saprātīga arī no skatupunkta, ka viņu sirdis tieši tāpēc tika caurdurtas, ka viņi nostājās netaisnības pusē. Šeit rodas šaubas: Kaurava vienpadsmit akṣauhiṇī lielās armijas gliemežvāku un citu instrumentu skaņai nebija nekādas ietekmes uz pāṇḍavu armiju, bet kad pāṇḍavu septiņu akṣauhiṇī armijas gliemežvāki atskanēja, kāpēc tad kaurava armijas sirdis tika caurdurtas no to skaņas? Izskaidrojums ir šāds: To sirdis, kurās nav nelikumības, grēka vai netaisnības – proti, to, kas pienākumu pilda taisnīgi – ir stipras; viņu sirdīs nav bailes. Taisnības pusē stāšanās viņiem dod dedzību un drošsirdību. Pāṇḍavi jau pirms trimdas bija valdījuši taisnīgi, un pēc trimdas viņi bija taisnīgi pieprasījuši savu valstību no kauraviem saskaņā ar nosacījumiem. Tādēļ viņu sirdīs nebija bailu; drīzāk tur valdīja dedzība un drošsirdība. Nozīme ir tāda, ka pāṇḍavu puse bija dharmas puse. Šī iemesla dēļ kaurava vienpadsmit akṣauhiṇī armijas instrumentu skaņai nebija ietekmes uz pāṇḍavu armiju. Savukārt to sirdis, kas nodarbojas ar nelikumību, grēku, netaisnību utt., ir dabiski vājas. Bezbailība un šaubu trūkums viņu sirdīs nepaliek. Viņu pašu izdarītais grēks un netaisnība pati par sevi padara viņu sirdis vājas. Nelikumība aprī nelikumīgo. Duryodhana un citi bija daudzkārtējos mēģinājumos netaisnīgi mēģinājuši nogalināt pāṇḍavus. Viņi viltīgi un netaisnīgi bija sagrābuši pāṇḍavu valstību un nodarījuši viņiem lielas ciešanas. Šī iemesla dēļ viņu sirdis bija kļuvušas vājas un mazspējīgas. Nozīme ir tāda, ka kauravu puse bija adharmas puse. Tāpēc pāṇḍavu septiņu akṣauhiṇī armijas gliemežvāku skaņa caurdūra viņu sirdis, izraisot viņiem stipras sāpes. No šī konteksta sādhakam jābūt brīdinātam, ka ar savu ķermeni, runu un prātu viņam nekad nevajadzētu ķerties pie nekādas netaisnīgas un nelikumīgas rīcības. Netaisnību un nelikumību ietveroša rīcība padara cilvēka sirdi vāju un mazspējīgu. Viņa sirdī rodas bailes. Piemēram, trīs pasaules baidījās no Laņkas valdnieka Rāvaṇas. Tomēr tas pats Rāvaṇa, dodoties Sītas nolaupīšanā, bailēs skatās šurp un turp. Tāpēc sādhakam nekad nevajadzētu ķerties pie netaisnīgas un nelikumīgas rīcības. **Saikne:** Pirmajā pantā Dhṛtarāṣṭra jautāja par saviem dēliem un Pāṇḍu dēliem. Sañjaya sniedza atbildi uz to no otrā panta līdz šim deviņpadsmitajam pantam. Tagad, sākot ar nākamo pantu, Sañjaya uzsāk Bhagavad Gītās izpausmes kontekstu.