BG 1.24 — Ardžuna Višada Joga
BG 1.24📚 Go to Chapter 1
सञ्जयउवाच|एवमुक्तोहृषीकेशोगुडाकेशेनभारत|सेनयोरुभयोर्मध्येस्थापयित्वारथोत्तमम्||१-२४||
sañjaya uvāca . evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata . senayorubhayormadhye sthāpayitvā rathottamam ||1-24||
सञ्जय: Sanjaya | उवाच: said | एवमुक्तो: thus addressed | हृषीकेशो: Hrishikesha (Krishna) | गुडाकेशेन: by Gudakesha (Arjuna) | भारत: O Bharata (Dhritarashtra) | सेनयोरुभयोर्मध्ये: in the middle of both armies | स्थापयित्वा: having stationed | रथोत्तमम्: best of chariots
GitaCentral Latviešu
Sanjaya sacīja: O Bharata! Kad Arjuna tā runāja, Kungs Krišna, visu maņu valdnieks, novietoja to lielisko ratu starp abām armijām.
🙋 Latviešu Commentary
Sandžaja sacīja: Tā uzrunāts no Ardžunas, Krišna novietoja šos brīnišķīgos ratus starp abiem karaspēkiem. Vārdu nozīmes: evam (tā), uktah (uzrunāts), Hrišikeša (Krišna), Gudakešena (no Ardžunas, miega uzvarētāja), Bharata (ak Dhritaraštra, Bharatas pēcteci), senayoh (karaspēku), ubhayoh (abu), madhye (vidū), sthapayitva (novietojis), rathottamam (labākos ratus).
English
Swami Gambirananda
Swami Adidevananda
Hindi
Swami Ramsukhdas
Sanskrit
Sri Ramanuja
Sri Madhavacharya
Sri Anandgiri
Sri Jayatirtha
Sri Abhinav Gupta
Sri Madhusudan Saraswati
Sri Sridhara Swami
Sri Dhanpati
Vedantadeshikacharya Venkatanatha
Sri Purushottamji
Sri Neelkanth
Sri Vallabhacharya
Detailed Commentary
**1.24. Komentārs:** **"Gudākešam"** – Vārds "Gudākeša" ir divnozīmīgs: (1) "Guda" nozīmē cirtains vai saritināts, bet "keša" – mati. Tādu, kam galvas mati ir cirtaini, t.i., cirtainmatis, sauc par "Gudākešu". (2) "Gudaka" nozīmē miegs, bet "īša" – kungs, valdnieks. Tādu, kas ir miega kungs, proti, kas var paņemt miegā vai nepaņemt – kas ir pārvaldījis miegā, sauc par "Gudākešu". Aržunas mati bija cirtaini, un viņam bija pārvaldība pār miegā; tāpēc viņu sauc par "Gudākešu". **"Tā runājot"** – Kungs klausa tā bhaktas vārdus, kas nav vergs miega un slinkuma baudām, kas nav vergs jutekļu baudīšanai, bet ir tikai un vienīgi Kunga kalps (bhakta); Viņš ne tikai klausa, bet arī pakļaujas viņa pavēlei. Tāpēc, saņēmis pavēli no sava drauga un bhaktas Aržunas, viszinošais Kungs Šrī Krišna novietoja Aržunas ratu starp abām armijām. **"Hrišīkeša"** – Jutekļus sauc par "Hrišikām". Tas, kurš ir "Īša", jutekļu valdnieks, tiek saukts par Hrišīkešu. "Hrišīkeša" lietojuma mērķis divdesmit pirmajā pantā un šeit ir tas, ka Tas, kurš ir prāta, intelekta, jutekļu u.c. iedzinējs, tas, kurš visu pavēl, tas pats viszinošais Kungs šeit ir kļuvis par to, kas pakļaujas Aržunas pavēlei! Cik neizmērojama ir Viņa žēlastība pret Aržunu! **"Novietojis izcilo ratu starp abām armijām"** – Tukšajā vietā starp abām armijām Kungs novietoja Aržunas izcilo ratu. **"Pretī Bhišmam un Dronam un visiem zemes valdniekiem"** – Kungs ar ievērojamu prasmi novietoja to ratu tādā vietā, no kurienes Aržuna varēja redzēt sev priekšā vectēvu Bhišmu, kas saistīts ar ģimenes saitēm; skolotāju Dronu, kas saistīts ar zināšanu saiti; un galvenos Kauravu armijas karaljus. **"Sacīja: O Pārtha, lūk, šie šeit sapulcējušies Kuru"** – Termins "Kuru" ietver gan Dhritarāštras dēlus, gan Pāndu dēlus, jo abi ir Kuru dinastijas pēcnācēji. Teikuma "lūk, šie sapulcējušies Kuru" mērķis ir tāds, ka, ieraugot šos Kuru, Aržunā vajadzētu parādīties sajūtai, ka mēs visi esam viens! Vai viņi pieder šai pusei vai tai pusei; vai viņi ir labi vai slikti; vai tikumiģi vai ļaunīgi – tie visi ir mani paša radinieki. Līdz ar to Aržunā slēpušās ģimeniskās pieķeršanās sajūtas, piepildītas ar piederības apziņu, atmodīsies, un, atmodinot šo maldu, Aržuna kļūs par jautātāju, lai, izmantojot Aržunu kā instrumentu, varētu dot Gītas dižos mācījumus nākamajām būtnēm Kali jugā – tieši ar šo nodomu Kungs šeit sacīja: "Lūk, šie sapulcējušies Kuru". Citādi Kungs būtu varējis teikt: "Lūk, šie šeit sapulcējušies Dhritarāštras dēli"; bet tā sakot, Aržunā būtu rosinājusi cīņas garu, un tā Gītas izpausmei vispār nebūtu radusies iespēja! Arī Aržunā snaudošais ģimeniskais malds nebūtu tikts novērsts, ko Kungs uzskata par savu pienākumu novērst. Tāpat kā, kad parādās furunkuls, ārsti vispirms cenšas to nobriestināt, un, kad tas nobriest, tie to ievaino un notīra; tāpat Kungs vispirms atmodina bhakta iekšpusē slēpto maldu un pēc tam to iznīcina. Arī šeit Kungs, sakot "Lūk, Kuru", atmodina Aržunā slēpto maldu, ko Viņš vēlāk iznīcinās ar saviem mācījumiem. Aržuna bija teicis: "Ļauj man tos redzēt" – "Es varētu tos apskatīt" (1.22) un "Es varētu paskatīties" (1.23); tāpēc šeit nebija vajadzības, lai Kungs teiktu: "Lūk" (tu redzi). Kungam vajadzēja tikai novietot ratus. Tomēr Kungs, novietojis ratus, īpaši sacīja "Lūk, Kuru", lai atmodinātu Aržunas maldu. Pastāv milzīga atšķirība starp ģimenisko pieķeršanos un dievišķo mīlestību. Kad ģimenē valda piederības sajūta, cilvēks pat neapsver ģimenes trūkumus; drīzāk pastāv sajūta, ka "viņi ir mani". Līdzīgi, kad Kungam ir īpaša mīlestība pret bhaktu, Kungs pat neapsver bhaktas trūkumus; drīzāk pastāv sajūta, ka "viņš ir tikai mans". Ģimeniskajā pieķeršanās primāra ir darbība un objekts (miesa u.c.); dievišķajā mīlestībā primāra ir sajūta. Ģimeniskajā pieķeršanās primārs ir nezināšana (malds); dievišķajā mīlestībā primāra ir tuvība. Ģimeniskajā pieķeršanās ir tumsa; dievišķajā mīlestībā ir gaisma. Ģimeniskajā pieķeršanās cilvēks kļūst par paviršu pret pienākumu; dievišķajā mīlestībā, absorbcijas dēļ, var rasties aizmiršība pienākuma pildīšanā, bet bhakta nekad nekļūst par paviršu pret pienākumu. Ģimeniskajā pieķeršanās primāri ir ģimenes locekļi; dievišķajā mīlestībā primārs ir Kungs. **Saikne:** Iepriekšējā pantā Kungs lika Aržunai ieraudzīt Kuru. To, kas notika pēc tam, Sandžaja apraksta turpmākajos pantos.