Gandiva loks slīd no manas rokas, un āda deg visā ķermenī. Es nevaru pat nostāvēt, un mana prāts it kā griežas.

1.30. Gandiva slīd ārā no manas rokas, un mana āda deg; es pat nespēju stāvēt, un mans prāts šķiet griežas. Vārdu nozīmes: Gandivam ir loks, sramsate nozīmē slīd ārā, hastat nozīmē no rokas, tvak nozīmē ādu, ca un eva nozīmē un arī, paridahyate nozīmē deg, na nozīmē ne, saknomi nozīmē spēt, avasthatum nozīmē stāvēt, bhramati iva nozīmē šķiet griežas, me nozīmē mans, manah nozīmē prātu.

Arjuna teica: O Krišņ, redzot šo radiem pilno pulku, kas izvietojies kaujai, mani locekļi vājst, mute izžūst, ķermenis trīc un mati stājas gaisā. Gandiva loka izslīd no manas rokas, un āda deg. Mans prāts ir apmaldījies, un es nespēju pat noturēties stabilam. Komentārs: "Redzot šos radiniekus, o Krišņ, izvietotus un dedzīgus kaujai" — vārds "Krišņ" bija ļoti dārgs Arjūnam. Šāds uzruna Gītā parādās deviņas reizes. Neviena cita apzīmējuma Kungam Šrī Krišņam nav minēts tik daudz reižu. Tāpat vārds "Pārtha" bija ļoti dārgs Kungam, runājot par Arjūnu. Tāpēc Kungs un Arjūna savās sarunās izmantoja šos vārdus viens par otru, un šis fakts bija labi zināms cilvēku vidū. No šī skatpunkta Sandžaja beigās min vārdus "Krišņ" un "Pārtha": "Kur ir Krišņ, jogas valdnieks, un kur ir Pārtha, loka turētājs" (18.78). Iepriekš Dhrītarāštra bija teicis "sanākuši un kārojoši cīnīties", un šeit Arjūna arī saka "izvietoti un dedzīgi kaujai"; tomēr to skatpunktos ir liela atšķirība. Dhrītarāštras skatījumā pastāv šķiršana: Durodhana un citi ir mani dēli, bet Judhišṭhira un citi ir Pandu dēli; tāpēc Dhrītarāštra tur lietoja izteicienus "mani dēli" un "Pandu dēli". Bet Arjūnas skatījumā šādas šķiršanas nav; tāpēc Arjūna šeit saka "radinieki", kas ietver cilvēkus no abām pusēm. Nozīme ir tāda, ka Dhrītarāštrā ir bailes un bēdas no iespējas, ka karā kritīs viņa paša dēli; bet Arjūnam ir bēdas no iespējas, ka kritīs radinieki no abām pusēm, domājot — lai kurā pusē kāds arī kritīs, viņš jau ir mūsu radinieks. Līdz šim vārds "redzot" ir parādījies trīs reizes: "redzot Pāndavu armiju" (1.2), "redzot Dhrītarāštras dēlus izvietotus" (1.20) un šeit "redzot šos radiniekus" (1.28). Šo trīs nozīme ir tāda, ka Durodhanas redzējums palika viena veida, t.i., Durodhanas noskaņojums bija tikai kaujas; bet Arjūnas redzējums bija divējāds. Vispirms, redzot Dhrītarāštras dēlus, Arjūna, pārņemts varonības, paņēma savu loku un nostājās gatavs kaujai; un tagad, redzot savus radiniekus, viņu pārņem gļēvums, viņš atkāpjas no kaujas, un loka izkrīt no rokas. "Mani locekļi vājst... mans prāts ir apmaldījies" — Arjūnas prātu pilda nemiers un bēdas par karā nākamajām sekām. Šī nemiera un bēdu ietekme krīt uz visa Arjūnas ķermeņa. Tieši šo ietekmi Arjūna apraksta skaidros vārdos: katrs mana ķermeņa loceklis — rokas, kājas, mute utt. — kļūst vājš! Mute izžūst, padarot grūtu pat runāt! Viss ķermenis trīc! Visi ķermeņa mati stājas gaisā, kas nozīmē, ka viss ķermenis ir sarāvies! Tas Gandiva loks, no kura stīgas šķīņas ienaidnieki nobijas, šodien izkrīt no manas rokas! Āda — viss ķermenis — deg. Mans prāts ir apmaldījies, kas nozīmē, ka es pat nespēju saprast, kas man būtu jādara! Šeit, uz šī kaujas lauka, es kļūstu nespējīgs pat noturēties uz ratiem! Šķiet, ka es ģībšu un kritīšu! Šādā posta pilnā karā pat stāvēšana šeit šķiet kā grēks. Saistība: Iepriekšējā pantā aprakstījis astoņas bēdu pazīmes, kas izpaudušas viņa ķermenī, Arjūna tagad norāda uz kara veikšanas nepiemērotību no zīmju skatpunkta, kas pareģo nākotnes sekas.