Taisnīgie, kas ēd upurēšanas atlikumus, tiek atbrīvoti no visiem grēkiem; bet grēcinieki, kas gatavo tikai sev pašiem, patiesībā ēd grēku.

**3.13.** **"Yajña-śiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarva-kilbiṣaiḥ | bhuñjate te tv aghaṁ pāpā ye pacanty ātma-kāraṇāt ||"** **"Taisnīgie, kas ēd upurēšanas atlikumus (Jogu), tiek atbrīvoti no visiem grēkiem. Bet tie grēcinieki, kas tikai sev pašiem gatavo (t.i., veic visas darbības), tie patiešām ēd grēku."** **Komentārs:** **"Taisnīgie, kas ēd upurēšanas atlikumus"** — Kad cilvēks savas pienākuma darbības veic bez pieķeršanās un saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem, tas, kas paliek pāri (upurēšanas atlikuma formā), ir Joga vai līdzsvars. Šī ir Karma Jogas īpatnība: darbība tiek veikta, izmantojot materiālus, kas iegūti no pašas pasaules. Tāpēc tikai tad, kad tā tiek ieguldīta pasaules kalpošanā, šī darbība kļūst par "upuri". Pēc upura veikšanas "Joga" (līdzsvars), kas spontāni paliek pāri, ir paša cilvēka īpašums. Šī Joga (līdzsvars) pati par sevi ir upurēšanas atlikums, ko Kungs ceturtajā nodaļā ir nosaucis par "nektāru": "Viņi ēd upurēšanas atlikumu nektāru" (4.31). **"Tiek atbrīvoti no visiem grēkiem"** — Šeit vārds "grēki" ir daudzskaitlī, kas nozīmē no visiem grēkiem, t.i., no visām saitēm. Tomēr Kungs šim terminam ir lietojis arī vārdu "visi", kas sniedz īpašu nozīmi, ka, piedzīvojot upurēšanas atlikumu, cilvēkā nepaliek nekāda veida saite. Visas viņa darbības (uzkrātās, liktenīgās un pašlaik veiktās) tiek izšķīdinātas (sk. piezīmi 135. lpp.) (Gītā 4.23). Izšķīdinot visas darbības, viņš sasniedz mūžīgo Brahmanu (Gītā 4.31). Šīs pašas nodaļas devītajā pantā Kungs teica, ka darbība, kas veikta upura dēļ, saista, un ceturtās nodaļas divdesmit trešajā pantā Viņš runāja par visu cilvēka darbību izšķīdināšanu, kurš darbību veic upura dēļ. Tas, kas teikts šajos divos pantos (3.9 un 4.23), šeit tiek pārnests ar terminu "no visiem grēkiem". Nozīme ir tāda, ka cilvēks, kas piedzīvo upurēšanas atlikumu, kļūst brīvs no visām darbībām, kuru būtība ir saistoša. Grēcīgas darbības noteikti saista, bet saista arī labas darbības, kas veiktas ar vēlmi (jo tās nes augļus). Piedzīvojot upurēšanas atlikumu (līdzsvaru), ne paliek grēks, ne nopelns — "Viedais šeit pat atsakās gan no labām, gan sliktām darbībām" (Gītā 2.50). Tagad apsveriet: kāda ir saites īstā cēlonis? Saite rodas no vēlmes, ka "šim jābūt" un "šim nevajadzētu būt". Šī vēlme ir visu grēku sakne (Gītā 3.37). Tāpēc vēlmes atsavināšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Patiesībā vēlmei nav patstāvīgas eksistences. Vēlme rodas no trūkuma sajūtas, bet "Pašā" (cilvēka patiesajā būtībā) nav nekāda veida trūkuma, un arī nevar būt. Tāpēc "Pašā" nav vēlmes. Tikai kļūdas dēļ, identificējot sevi ar neīstām būtnēm kā ķermeni, cilvēks sāk sevī uztvert trūkumu šo neīsto būtņu trūkuma dēļ, un, lai aizpildītu šo trūkumu, viņš sāk vēlēties šīs neīstās būtnes. Meklētājam vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka tiks iegūtas tikai tās lietas, kuras rodas un iet bojā no darbībām, kurām ir sākums un beigas. Cilvēka iekšējo trūkumu nekad nevar aizpildīt ar šādām pārejošām lietām, kas pakļautas dzimšanai un nāvei. Kad nav jautājums par šo lietu trūkuma aizpildīšanu, tad arī to vēlēšanās ir kļūda. Pareizi to pārdomājot, vēlmes pārtraukšana var kļūt viegla. Patiešām, nekad neuzskatot tā sauktās "savas" būtnes kā ķermeni par savu vai sev pašam, un iesaistot tās citu kalpošanā, cilvēka saikne ar šīm būtnēm automātiski pārtrūkst, kā rezultātā uzreiz rodas apziņa par savu patieso būtību kā Eksistenci. Tad nepaliek nekāds trūkums. Cilvēks, kura prātā nepaliek nekāda veida trūkuma jēdziens (vēlme), ir atbrīvots no pasaules pat dzīvodams. **"Bet tie, kas gatavo tikai sev pašiem"** — Jebkura sajūta, kas vēlas kaut ko sev pašam, t.i., savtīgums, vēlme, piederības sajūta, pieķeršanās un pat mazākā sajūta, kas vēlas tikt saukta par labu, ietilpst terminā "sev pašiem". Jo vairāk cilvēkam ir savtīguma, jo vairāk viņš ir grēcinieks. Šeit vārds "gatavot" ir indikatīvs; tā nozīme neaprobežojas tikai ar "ēst gatavošanu", bet ietver visu pasaules darbību veikšanu, piemēram, ēšanu, dzeršanu, staigāšanu, sēdēšanu utt. Cilvēks, kas meklē savu personīgo labumu, vai viņš gatavo (dara) sev pašam vai citam, patiesībā gatavo tikai sev pašam. Savukārt, meklētājs, kas atsakās no savas savtīgās sajūtas un pilda savu pienākumu, vai viņš gatavo savam tā sauktajam ķermenim vai citam, patiesībā gatavo tikai otram. Nelietot pasaules saņemtos materiālus pasaules kalpošanā, bet izmantot tos savai patikai, ir gatavot sev pašam. Uzskatīt pat mazāko pasaules daļu, ķermeni, par savu un sev pašam, ir liels grēks. Tomēr neuzskatīt ķermeni par savu, bet dot tam pēc vajadzības ēdienu, ūdeni, apģērbu utt. un neļaut tam kļūt slinkam, paviršam vai izlaidīgam, ir kalpošana šim ķermenim, kas novērš piederības sajūtu un pieķeršanos tam. Cilvēkam pašam jāpiedzīvo savu darbību augļi; bet viņa darbību ietekme skar visu pasauli. Cilvēks, kas dara darbību "sev pašam", novirzās no sava pienākuma, un tikai uz šādas novirzes no pienākuma sabiedrībā rodas lielas nelaimes kā bads, epidēmija, nāve utt. Tāpēc cilvēkam ir pienācīgi nedarīt neko sev pašam, neuzskatīt neko par savu un nevēlēties neko sev pašam. Patvēršanās darbības augļos (jebkurā lietā, kas pakļauta dzimšanai un nāvei) ietilpst "gatavošanā sev pašam". Tāpēc Kungs sestās nodaļas pirmajā pantā māca Karma Jogi nepatvērties darbības augļos ar vārdiem "neatkarīgi no darbības augļiem". Tikai kļūstot pilnīgi neatkarīgam, cilvēks nedara neko sev pašam, kā rezultātā viņš nostiprinās Jogā. **"Tie patiešām ēd grēku"** — Ar šiem vārdiem Kungs pieklājīgā valodā ir nosodījis tos, kas rīkojas sev pašiem. Ar darbībām, kas veiktas sev pašam, cilvēks uzkrāj tik daudz grēku, ka pat pēc ciešanām astoņdesmit četru lakšu (8.4 milj.) dzīvību formās un ellēs tas neizsīkst; drīzāk tas paliek uzkrātā formā. Cilvēka dzimšana ir brīnišķīgs lauks; kāds grēka vai nopelna sēklu tajā iestāda, tā dod augļus daudzām dzimšanām (sk. piezīmi 136.1). Tāpēc cilvēkam nekavējoties vajadzētu nolemt: "Tagad es vairs nepārkāpšu (nedarīšu sev pašam)." Šajā apņemšanās ir milzīga spēka. Patiesība ir tāda, ka, kad ir stingra apņemšanās virzīties pret Dievu, grēks automātiski apstājas. **Saistība** — Atbildot uz Arjunas jautājumu: "Kāpēc Tu iesaisti mani šausmīgā darbībā?", Kungs, sniedzot daudzus iemeslus, nākamajos divos pantos izklāsta arī upura (pienākumam pakārtotas darbības) veikšanas nepieciešamību radīšanas cikla saglabāšanai.