**3.14-3.15:** Visas būtnes rodas no barības. Barība rodas no lietus. Lietus cēlies no jadžnas (upura/darba). Jadžna tiek veikta ar noteiktiem darbiem. Zini, ka darbi cēlušies no Vēdām, un Vēdas ir izpaudušās no Neiznīcīgā Brahmana. Tāpēc tas visu pārņemošais Augstākais Kungs ir mūžīgi iestājies jadžnā (darbā, kas veikts kā pienākums).
**Komentārs:**
**3.14:** 'Annamad bhavanti bhutani' – Tas, kas tiek patērēts, lai uzturētu dzīvības spēku, tiek saukts par 'annu' (barību). Šeit 'anna' attiecas uz jebkuru barību, kas ir piemērota konkrētai būtnei, un kuras uzņemšana izraisa tās ķermeņa rašanos, uzturēšanu un barošanu. Piemēram, slieka dzīvo, ēdot zemi; tādējādi zeme ir tās 'anna'. Četru veidu būtnes – tās, kas dzimušas no dzemdes (cilvēki, dzīvnieki u.c.), no augiem (koki u.c.), no olām (putni, čūskas, skudras u.c.) un no mitruma (utis u.c.) – visas rodas no barības un, radušās, paliek dzīvas ar barības palīdzību.
'Parjanyad annasambhavah' – Visas ēdamās vielas rodas no ūdens. Zāle, graudi u.c. noteikti nāk no ūdens; pat zemes rašanos izraisa ūdens. Visi ķermeņa uzturēšanai nepieciešamie materiāli – pārtika, ūdens, apģērbs, mītne u.c. – ir tieši vai netieši saistīti ar ūdeni, un ūdens pamats ir lietus.
'Yajnad bhavati parjanyah' – Vārds 'jadžna' galvenokārt apzīmē upuru darīšanas aktu. Tomēr saskaņā ar Gītas principiem un pašreizējo Karmajogas kontekstu vārds 'jadžna' šeit reprezentē visus pienākuma darbus. Jadžnu galvenokārt raksturo upurēšanās. Upuru darīšana ietver graudu, ghi u.c. upurēšanu; dāvanu došana ietver īpašuma upurēšanu; askēzes veikšana ietver savu prieku upurēšanu; pienākuma darbu veikšana ietver savas pašintereses, komforta u.c. upurēšanu. Tāpēc vārds 'jadžna' reprezentē visus saskaņā ar svētos rakstus noteiktos darbus, kā jadžna (uguns upuris), dāvanu došana, askēze u.c.
Brihadāranjakas Upanišada stāsta vienu stāstu. Prajāpati Brahma radīja devus (deju būtnes), cilvēkus un asurus (dēmoniskas būtnes) un mācīja viņus zilbi 'da'. Savu baudu pārpilnības dēļ devi saprata 'da' kā 'damyata' (valdi sevi). Savas spēcīgās krāšanas tieksmes dēļ cilvēki saprata 'da' kā 'datta' (dod). Savas spēcīgās tieksmes uz vardarbību (citu ciešanu radīšanu) dēļ asuri saprata 'da' kā 'dayadhvam' (esiet līdzjūtīgi). Tādējādi mācības būtība, kas dota visiem trim – deviem, cilvēkiem un asuriem – ir rīkoties citu labklājībai. Arī mūsdienās mākoņi, rūkoši 'da da' lietus sezonā, atgādina par Brahmas norādījumu (valdi sevi, dod, esi līdzjūtīgs) pienākuma darbu formā.
Kā pienākuma veikšana noved pie lietus? Dabiskā cilvēka rīcības ietekme uz citiem ir lielāka nekā tikai vārdu ietekme – 'Ko dara lielisks cilvēks, to tieši dara arī citi cilvēki' (Gīta 3.21). Ja cilvēki veic savus pienākumus, tas ietekmēs pat devus, kuri tad arī veiks savu pienākumu izraisīt lietu. (Gīta 3.11). Par šo tēmu ir stāsts. Četri zemnieku zēni redzēja, ka ir iestājies Ašādhas mēnesis, bet lietus nebija. Viņi domāja: "Ir pienācis aršanas laiks. Pat ja nav lieta, veiksim vismaz savu pienākumu laikā." Tā domājot, viņi devās uz lauku un sāka art. Pāvi redzēja viņus arām un brīnījās: "Kas par lietu? Vēl nav līsis, kāpēc tad viņi ar?" Uzzinājuši, ka zēni veic savu pienākumu, viņi nodomāja: "Kāpēc mums jāatpaliek pienākuma veikšanā?" Tā domājot, pāvi sāka saukt. Dzirdot pāvu saucienus, mākoņi nodomāja: "Kā gan pāvi šodien sauc, nedzirdot mūsu pērkona dārdonu?" Uzzinājuši visu, viņi nodomāja: "Kāpēc mums jānovirzās no sava pienākuma?" un arī sāka dārdēt. Dzirdot mākoņu dārdonu, Indra nodomāja: "Kas notiek?" Uzzinājis, ka viņi veic savu pienākumu, viņš nodomāja: "Kāpēc man jāatpaliek savu pienākumu veikšanā?" Tā domājot, Indra pavēlēja mākoņiem līt.
'Yajnah karmasamudbhavah' – Visi noteiktie pasaulīgie un saskaņā ar svētos rakstus darbi, kas veikti ar vēlmes trūkuma attieksmi, tiek saukti par 'jadžnu'. Brahmačārim (šķīstības studentam) Agnihotras veikšana ir jadžna. Līdzīgi sievietēm ēdiena gatavošana ir jadžna. Ajurvedas praktizētājam, ja viņš veic medicīnisko pakalpojumu tikai cilvēku labklājībai, tā viņam ir jadžna. Tādā pašā veidā students var uzskatīt savas studijas un tirgotājs savu tirdzniecību (ja veikta ar vēlmes trūkuma attieksmi tikai citu labklājībai) par 'jadžnu'. Tādējādi visi saskaņā ar svētos rakstus noteiktie pienākuma darbi, kas veikti ar vēlmes trūkuma attieksmi, ievērojot varnas, āšramas, vietas un laika robežas, kļūst par jadžnas dabu. Jebkura veida jadžna noteikti rodas no darbības.
Pat tādi indīgi augi kā akonīts un vēršābols, kad ārsti tos attīra un lieto kā zāles, kļūst kā nektārs un kalpo, lai dziedētu lielas slimības. Līdzīgi vēlme, mantkārība, pieķeršanās, dalījums, nevienlīdzība, pašinterese, lepnums u.c. – tas viss darbībā ir kā inde. Kad šī darbību indīgā daļa tiek noņemta, šīs darbības kļūst kā nektārs un kalpo, lai novērstu dzimšanas un nāves lielo slimību. Tikai tādas nektāram līdzīgas darbības tiek sauktas par 'jadžnu'.
'Karma brahmodbhavam viddhi' – Vēdas nosaka pienākuma darbu veikšanas metodi (Gīta 4.32). Tā kā zināšanas par pienākuma darbu veikšanas metodi cilvēkam nāk no Vēdām, tiek teikts, ka darbi rodas no Vēdām. Termins 'Vēdas' šeit jāsaprot kā ietverot Rīgvēdu, Jadžurvēdu, Sāmavēdu un Atharvavēdu kopā ar Smriti, Purānām, Itihāsām (Rāmājana, Mahābhārata) un dažādu tradīciju āčarju pieredzes vārdiem – visiem svētajiem rakstiem, kas saskaņā ar Vēdām.
'Brahmaksharasamudbhavam' – Šeit termins 'Brahman' apzīmē Vēdas. Vēdas ir izpaudušās no Augstākā Kunga, kas ir Esības-Apziņas-Laimes Absolūts (Gīta 17.23). Tādējādi Augstākais Kungs ir visu avots.
No Augstākā Kunga izpaužas Vēdas. Vēdas nosaka pienākumu veikšanas metodi. Cilvēki veic šos pienākumus saskaņā ar noteikto metodi. No pienākuma darbu veikšanas rodas jadžna; no jadžnas rodas lietus; no lietus rodas barība; no barības rodas būtnes; un no šīm būtnēm cilvēki veic jadžnu, veicot pienākuma darbus. Tādā veidā šis radīšanas cikls turpinās.
'Tasmatsarvagatam brahma nityam yajne pratishthitam' – Šeit termins 'Brahman' apzīmē Neiznīcīgo (Saguna-Nirākara Augstāko Kungu). Tāpēc tas ir visu pārņemošais Augstākais Kungs, nevis Vēdas.
Lai gan visu pārņemošs, Augstākais Kungs vienmēr ir īpaši klātesošs 'jadžnā' (pienākuma darbībā). Nozīme ir tāda, ka visur, kur pienākuma darbs tiek veikts ar vēlmes trūkuma attieksmi, tur mīt Augstākais Kungs. Tāpēc cilvēki, kas vēlas sasniegt Dieva apziņu, var viegli Viņu sasniegt ar saviem pienākuma darbiem – 'Būdams Viņam veltīts, cilvēks ar savu pienākumu sasniedz pilnību' (Gīta 18.46).
**Šaubas:** Ja Augstākais Kungs ir visu pārņemošs, kāpēc tad Viņš tiek teikts kā mūžīgi iestājies tikai jadžnā? Vai Viņš nav mūžīgi iestājies arī citur?
**Atrisinājums:** Augstākais Kungs patiešām ir vienādi un mūžīgi klātesošs visur. Viņš nav nemūžīgs vai lokalizēts. Tāpēc šeit Viņš tiek saukts par 'visu pārņemošu'. Sakot, ka Viņš ir mūžīgi iestājies jadžnā, nozīmē, ka jadžna ir Viņa sasniegšanas vieta. Pat ja ūdens visur atrodas zem zemes, to iegūst tikai no akām u.c., nevis no visurienes. Pat ja ūdens atrodas visā caurulē, to iegūst tikai no vietas, kur ir krāns vai atvere. Līdzīgi, lai gan visu pārņemošs, Augstāko Kungu sasniedz tikai caur jadžnu.
Darbību veikšana sev un identificēšanās ar inerto matēriju (ķermeni u.c.) rada šķērsli visu pārņemošā Augstākā Kunga sasniegšanā. Veicot savu pienākumu ar vēlmes trūkuma attieksmi tikai citu labklājībai, šī šķērslis tiek noņemta, un mūžīgi sasniegtais Augstākais Kungs tiek spontāni piedzīvots. Šis ir iemesls, kāpēc Kungs, izmantojot daudzus argumentus, īpaši uzsver pienākuma veikšanu Aržunam, kurš vēlējās atsakīties no sava pienākuma.
**Saistība:** Saskaņā ar radīšanas ciklu atbildība rīkoties atbilstoši, t.i., veikt savu pienākumu, pilnībā pieder cilvēkam. Tāpēc Kungs turpmākajos pantos brīdina cilvēku, kas neveic savu pienākumu.
★🔗
