Ko cēls cilvēks dara, to dara arī citi cilvēki; kādu standartu viņš nosaka, to pasaule seko.

3.21. Kādu darbību veic lielisks cilvēks, tādu veic arī citi cilvēki. Kādu paraugu viņš uzstāda, to pasaule seko. Komentārs: "Kādu darbību veic lielisks cilvēks, tādu veic arī citi cilvēki" – Lielisks cilvēks ir tas, kurš pēc būtības pazīst pasauli (tādus priekšmetus kā ķermeni utt.) un "Pašu" (savu patieso dabu). Viņš dabiski pieredz, ka tādi priekšmeti kā ķermenis, maņas, prāts, intelekts, bagātība, ģimene, zeme utt. pieder pasaulei, nevis viņam pašam. Ne tikai tas – šāds lielisks cilvēks pat tādas lietas kā atteikšanās, nepieķeršanās, mīlestība, zināšanas, tikumi utt. neuzskata par savējām; jo to uzskatīšana par savējām stiprina individualitāti, kas ir šķērslis Patiesības sasniegšanai. Arī tādas domas kā "es esmu atteicies", "es esmu nepieķērīgs", "es esmu kalps", "es esmu bhaktā" utt. stiprina individualitāti un tāpēc kļūst par šķēršļiem Patiesības sasniegšanā. Lieliskā cilvēkā (ar materiālo saistītais ego) 'individuālais ego' nepastāv vispār, bet 'kolektīvais ego' pastāv tikai praktisku darījumu nolūkos, kas paliek nodarbināts kalpošanā pasaulei; jo arī ego pieder pasaulei (Gītā 7.4, 13.5). Visi no pasaules saņemtie priekšmeti – ķermenis, bagātība, ģimene, stāvoklis, spējas, vara utt. – ir domāti tikai to pareizai lietošanai, t.i., lai tiktu iesaistīti kalpošanā citiem; ne baudīšanai vai savas tiesības nostiprināšanai. Tas, kurš tos bauda, uzskatot tos par savējiem un sev pašam, tiek no Kunga puses nosaukts par zagli – "Tas, kurš bauda dievu dāvanas, tiem tās nepiedāvājot, tiešām ir zādzis" (Gītā 3.12). Visi šie priekšmeti pieder tikai kopumam, nekādā veidā – indivīdam. Patiesībā mums ar šiem priekšmetiem nav nekādas saistības. Priekšmeti, kas tiek uzskatīti par lieliska cilvēka piederību (kas pieder pasaulei), automātiski un dabiski tiek iesaistīti kalpošanā pasaulei. Viņam ir dabiska tieksme rūpēties par visu būtņu labklājību. 'Dāvāšanas' noskaņojums rada vienotību un mīlestību sabiedrībā, savukārt 'ņemšanas' noskaņojums rada konfliktu. 'Dāvāšanas' noskaņojums ir paaugstinošs, un 'ņemšanas' noskaņojums ir pazemojošs. 'Ņemšanas' noskaņojums rodas tikai uzskatot ķermeni par 'es', 'mans' vai 'manis dēļ'. Tā kā lielisks cilvēks neuzskata, ka viņam ir kāda saistība ar ķermeni, viņā nav pat pēdas no 'ņemšanas' noskaņojuma. Tāpēc katra viņa darbība ir tikai citu labklājībai. No šāda lieliska cilvēka skatiena, pieskāriena, sarunas, pārdomām utt. cilvēku labklājība notiek automātiski. Ne tikai tas – pat gaiss, kas pieskaras viņa ķermenim un plūst tālāk, nāk par labu cilvēkiem. Šādi lieliski cilvēki ir divu veidu: (1) Tādi, kas pieder Avadhūtu kategorijai, un (2) Tādi, kas pieder Ācāryu kategorijai. Lieliski cilvēki no Avadhūtu kategorijas ir paraugs tikai Avadhūtiem, nevis parastajiem cilvēkiem. Bet lieliski cilvēki no Ācāryu kategorijas ir paraugs visai cilvēcei. Šeit ir aprakstīti lieliski cilvēki no Ācāryu kategorijas, kuru uzvedība vienmēr atbilst svēto rakstu norādījumiem. Vienalga, vai kāds to redz vai neredz, 'es' un 'mans' neesamības dēļ viņu pienākums tiek izpildīts dabiski caur viņiem. Piemēram, mežā uzplauka zieds un pēc kāda laika novīta, izžuva un nokrita. Neviens to neredzēja, tomēr tas izplatīja savu smaržu (visapkārt) un iznīcināja sasmaku. Tāpat no lieliska cilvēka (citu labklājības bezgalīgā noskaņojuma dēļ) visa pasaule dabiski saņem milzīgu labumu, neatkarīgi no tā, vai kāds to saprot vai nē. Iemesls ir tāds, ka individualitātes ('es' un 'mans') iznīcināšanas dēļ viņš kļūst par vienu ar to Dieva uzturošo spēku, caur kuru notiek visas pasaules labklājība. Tieši tāpat kā visa ķermeņa locekļi, lai arī dažādi, ir viens (piemēram, kad kāds loceklis sāp, cilvēks to uzskata par savu sāpju), tāpat visas pasaules būtnes, lai arī dažādas, ir viena. Tieši tāpat kā tad, kad tiek izārstēts kāds (slims) ķermeņa loceklis, gūst labumu viss ķermenis, tāpat no cilvēka, kurš, paliekot robežās, pilda savu pienākumu atbilstoši iegūtajam priekšmetam, laikam, apstākļiem utt., visa pasaule automātiski gūst labumu. Lieliska cilvēka uzvedības un vārdu ietekme (tā kā tā notiek caur rupjo ķermeni) tiek justa rupjā veidā, kas ir ierobežota. Bet viņa noskaņojumu ietekme tiek justa smalkā veidā, kas ir neierobežota. Iemesls ir tāds, ka darbība ir ierobežota, bet noskaņojums ir neierobežots. Noskaņojumi, kurus lielisks cilvēks ienes savā uzvedībā, ietekmē citus cilvēkus dziļi. Tā kā viņš pilnībā seko sava paša varņa, āšramas, sektas utt. uzvedībai, arī viņa izteiktie vārdi dziļi ietekmē citu varņu, āšramu, sektu utt. cilvēkus. Lai gan lielisks cilvēks neveic nevienu darbību sev pašam un viņam nav darītāja sajūtas, tomēr tā kā cilvēku acīs viņš šķietami rīkojas, šeit tiek lietots darbības vārds 'veic'. Caur viņu darbības notiek automātiski un dabiski visu labā. Tā kā viņam nav personīgu interešu, katra viņa darbība, maza vai liela, automātiski nāk par labu cilvēkiem. Lai gan viņam nav nekāda pienākuma – "Viņam nav nekāda pienākuma izpildīt" (Gītā 3.17) – un viņam nav lepnuma to darot – "Bez 'es' un 'mans' sajūtas" (Gītā 2.71) – tomēr caur viņu pienākums tiek izpildīts automātiski, dabiski un pilnībā. Tādā veidā caur viņu cilvēki tiek dabiski pulcēti. 'Svarīgs punkts': Bieži vien novērojams, ka tajā sabiedrībā, sektā, kastē, varņā, āšramā utt., kur vīrieši tiek saukti par lieliskiem un kurus cilvēki uzskata par lieliskiem un skatās ar cieņu, kādu uzvedību viņi pieņem, tādu uzvedību sāk pieņemt arī šīs sabiedrības, sektas, kastes utt. cilvēki. Bagātības un stāvokļa nozīmīguma un mantkārības dēļ sirdī cilvēki par lieliskiem uzskata vīriešus ar lielāku bagātību (miljonārus, miljardierus) un augstu stāvokli (vadītājus, ministrus utt.) un skatās uz tiem ar lielu cieņu. Tie, kuru sirdīs materiālie priekšmeti (bagātība, stāvoklis utt.) ir svarīgi, paši patiesībā nav ne lieliski, ne viņi spēj pat atpazīt lielisku cilvēku. To, ko viņi uzskata par lielisku, arī nav patiesi lielisks. Ja viņu sirdīs bagātība ir augsti cienīta, tad tikai tie, kuriem ir vairāk bagātības, ietekmē viņus, tieši tāpat kā zagli ietekmē tikai zagļu vadonis. Lai arī nepatiesi lieliski, tā kā cilvēki tos uzskata par lieliskiem, šo bagāto un augstākā stāvoklī esošo ierēdņu uzvedība automātiski izplatās sabiedrībā. Piemēram, tie vīrieši, kuri bagātības dēļ tiek uzskatīti par lieliskiem, kādi līdzekļi viņi lieto, lai nopelnītu un uzkrātu bagātību, tieši tie paši līdzekļi automātiski izplatās cilvēku vidū, lai arī cik slepeni tie līdzekļi būtu! Tas ir iemesls, kāpēc pašlaik tādas ļaunās lietas kā meli, viltība, negodīgums, krāpšana, zagšana utt. automātiski izplatās sabiedrībā, netiekot mācītas nevienā skolā. Tas ir skumju un pārsteigumu cēlonis, ka pašlaik cilvēki par lielisku uzskata miljonāru, bet neuzskata par lielisku to, kurš dienā izrunā simts tūkstošus Kunga vārdu. Viņi pat neapdomā, ka tad, kad miljonārs mirst, ne viens santīms ar viņu neies, savukārt tad, kad mirst tas, kurš izrunā Kunga vārdu, visa bagātība Kunga vārda formā ies līdzi, neviens Kunga vārds neatpaliks! Visiem tiem vīriešiem, kuri savā vietā vai jomā tiek uzskatīti par galvenajiem – skolotājiem, lektoriem, ācārijiem, guru, vadītājiem, valdniekiem, mahantiem, sludinātājiem, priesteriem utt. – visiem jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem savā uzvedībā, lai viņi labi ietekmētu citus. Tāpat arī ģimenes galvai jābūt pilnībā uzmanīgam savā uzvedībā. Iemesls ir tāds, ka visu acis ir vērstas uz galveno personu. Galvenajai personai ir īpaša atbildība, tāpat kā vilciena mašīnistam. Citas personas, kas sēž vilcienā, var pat aizmigt, bet mašīnistam vienmēr jāpaliek nomodā. Pat viņa neliela neuzmanība var novest pie negadījuma. Tāpēc visiem vīriešiem, kuri pasaulē savās jomās tiek uzskatīti par lieliskiem, jāpievērš īpaša uzmanība savai uzvedībai. "Kādu paraugu viņš uzstāda, to pasaule seko" – Vārdi, ko izrunā cilvēks, kura sirdī nav tādu trūkumu kā vēlme, piederības sajūta, pieķeršanās, savtīgums, neobjektivitāte utt., un kuram nav neiznīcīgu priekšmetu nozīmīguma sajūtas vai kāda 'ņemšanas' noskaņojuma, automātiski ietekmē citus, un viņi paši sāk rīkoties saskaņā ar viņa vārdiem. Šeit var rasties šaubas: kad ir minēta uzvedība, kāda vajadzība minēt parauga uzstādīšanu? Un kad minēta parauga uzstādīšana, kāda vajadzība minēt uzvedību? Izskaidrojums ir šāds: lai arī uzvedība ir primārā, vienam cilvēkam nav iespējams praktizēt visu varņu, āšramu, sektu utt. noskaņojumus. Tāpēc lielisks cilvēks noteikti praktizē uzvedību ar visiem tās aspektiem atbilstoši varņam, āšramai utt., kurā viņš pats atrodas. Un cilvēkiem no citiem varņiem, āšramām, sektām utt. viņš arī māca ar saviem vārdiem, sniedzot pierādījumus no svētajiem rakstiem, vēstures utt., ka nedarīt neko sev pašam, bet izpildīt savus attiecīgos pienākumus (atbilstoši varņam, āšramai, sektai utt.) ar visu būtņu labklājības noskaņojumu, ir vieglais un augstākais labklājības līdzeklis (Gītā 18.45). Ietekmēti no viņa vārdiem, cilvēki no citiem varņiem, āšramām, sektām utt. sāk izpildīt savus attiecīgos pienākumus, kā viņš tiem stāstījis. Lai arī uzvedības sfēra ir ierobežota un parauga uzstādīšanas (vārdu) sfēra ir plaša, tomēr, lietojot piecus vārdus – 'kādu', 'kādu', 'to', 'to' un (īpaši) 'tikai' – attiecībā uz lieliska cilvēka uzvedību, Kunga nodoms ir, ka viņa uzvedības ietekme uz sabiedrību ir pieckārtīga (lielāka). Un, lietojot divus vārdus – 'kādu' un 'to' – attiecībā uz parauga uzstādīšanu, nodoms ir, ka parauga uzstādīšanas ietekme uz sabiedrību ir tikai divkārša (salīdzinoši mazāka). Tāpēc Kungs divdesmitajā pantā īpaši uzsvēra savu noteikto pienākumu izpildi pasaules labklājībai. Ja lielisks cilvēks nepraktizē uzvedību atbilstoši savam paša varņam, āšramai utt., bet tikai uzstāda paraugu, tad viņam nebūs īpašas ietekmes uz cilvēkiem. Cilvēki varētu just, ka šīs lietas ir tikai runāšanai un klausīšanai; jo pats runātājs neizpilda savu pienākumu. Ja rodas šāda sajūta, pastāv iespēja, ka cilvēki attīstīs neticību un neinteresi pret savu pienākumu. Tāpēc lielisks cilvēks nāk par labu cilvēkiem, iesaistot viņus savu attiecīgo pienākumu izpildē abos veidos – praktizējot pats un uzstādot paraugu. Tikai tie cilvēki seko (atdarina) lieliska cilvēka uzvedību, kuri viņu uzskata par lielisku. Tāpēc, pat ja cilvēks ir patiesi lielisks, ja kāds viņu neuzskata par lielisku, viņš nespēs rīkoties saskaņā ar šī lieliskā cilvēka uzvedību un vārdiem. Pašlaik, lai arī ir daudz vīriešu, kas izplata garīgos (ar Dievu saistītos) noskaņojumus, viņu ietekme uz cilvēkiem šķiet ļoti niecīga. Iemesls tam ir tas, ka bieži vien runātājs pilnībā nepraktizē to, ko sludina. Apgalvojums, kas izteikts pēc paša praktizēšanas, ir kā ierocis, kas iekauts ar lodi, kas, izšauta, trāpa kopā ar skaņu. Turpretī apgalvojums, kas izteikts, neieviešot to praksē, ir kā ierocis, kas iekauts tikai ar šaujampulveri, kas tikai rada skaņu un tad apklust. Tomēr garīgās lietas nebeidzas tā vienkārši; drīzāk tām noteikti ir kāda ietekme. Diskusijas par Dievu, sprediķi, Viņa slavu dziedāšana utt. noteikti ietekmē ikvienu zināmā mērā. Ja klausītājiem ir ticība un viņi praktizē garīgās disciplīnas vai vēlas to darīt, tad vārdu ietekme uz viņiem (viņu ticības un intereses dēļ garīgajā praksē) ir lielāka. Saistība: Tagad nākamajos trīs pantos Kungs pastiprina cilvēku vadības punktu, sniedzot savu paša piemēru.