3.32. Bet tie, kas, atrodot šīs Manas mācības trūkumus, nedarbojas saskaņā ar to – ziniet, ka viņi ir maldināti visā zināšanā, bez diskriminācijas spējas un gandrīz pazuduši.
**Komentārs:** Šeit lietotais vārds "bet" atdala tos, kas neievēro principu, kas aprakstīts trīsdesmitajā pantā, pēc tam, kad trīsdesmit pirmajā pantā ir aprakstīta labums tiem, kas to ievēro. Tāpat kā visi savtīgie cilvēki pasaulē vēlas, ka tikai viņi vien iegūtu visus priekšmetus un tikai viņi gūtu labumu, tāpat domāt, ka Dievs vēlas, lai visas darbības tiktu veltītas tikai Viņam un tikai Viņš tiktu pieņemts kā Kungs – nozīmē piedēvēt Dievam trūkumu. Domāt: "Kā gan pasaulīgais darbs noritēs bez vēlmes? Pilnīga pieķeršanās atsavināšana nav iespējama; nav iespējams būt brīvam no kaislībām kā pievilkšanās un riebums" – nozīmē piedēvēt trūkumu Dieva 'mācībai'. Tie cilvēki, kas ir kāri pēc baudīšanas un uzkrāšanas, kas tādus priekšmetus kā ķermeni uzskata par saviem un sev pašiem, un kas visas darbības veic tikai sevis dēļ, nedarbojas saskaņā ar Dieva mācību.
**'Maldināti visā zināšanā'** – Tie, kas neievēro Dieva mācību, paliek aizrautīgi ar visādām pasaulīgām zināšanām (zinātnēm, mākslām utt.). Viņi paliek iegrimuši izgudrojumos kā automobilis, lidmašīna, radio, televīzija utt., to prasmes un amatniecības izpētē un jaunu izgudrojumu veidošanā. Viņi nodarbojas ar amatniecību un mākslām kā peldēšana ūdenī, māju celtniecība, gleznošana utt.; ar mantru, tantru, jantru u.c. zināšanu apguvi un dažādu brīnumu izrādīšanu ar to palīdzību; ar dažādu valstu valodu, rakstu, paražu, ēdienu un dzērienu u.c. zināšanu apguvi. Viņu pārliecība ir, ka viss, kas pastāv, ir tikai šis (Bhagavadgītā 16.11). Šādi cilvēki šeit tiek raksturoti kā maldināti visā zināšanā.
**'Bez diskriminācijas spējas'** – Tajos cilvēkos, kas neievēro Dieva mācību, nav arī zināšanu (atšķiršanas spējas) par garīgām lietām, piemēram, īstu un neīstu, būtību un nebūtību, pareizu un nepareizu, saistību un atbrīvošanos utt. Viņiem trūkst apziņas; viņi paliek bezsamaņīgi kā dzīvnieki. Viņi ir muļķīgi cilvēki ar veltīgām cerībām, veltīgām darbībām un veltīgām zināšanām, ar satrauktiem prātiem – 'veltīgas ir viņu cerības, veltīgas viņu darbības, veltīgas viņu zināšanas, un bezjēdzīgi viņi ir' (Bhagavadgītā 9.12).
**'Ziniet, ka viņi ir pazuduši'** – Pat pēc cilvēka ķermeņa iegūšanas, tie, kas nedarbojas saskaņā ar Dieva mācību, jāuzskata par gandrīz pazudušiem. Nozīme ir tāda, ka viņi paliks iesprostoti dzimšanas un nāves ciklā.
Cilvēka dzīvē atbrīvošanās iespēja paliek līdz pēdējam brīdim (Bhagavadgītā 8.5). Tāpēc tie, kas šobrīd neievēro Dieva mācību, nākotnē var arī to ievērot svētu satikšanās u.c. ietekmē, kā rezultātā viņi var sasniegt atbrīvošanos. Tomēr, ja šo cilvēku noskaņojums nākotnē paliek tāds pats kā tagad, tad viņi jāuzskata par gandrīz pazudušiem (jo tiem nav dots sasniegt Dievu). Šī iemesla dēļ Dievs šādiem cilvēkiem ir lietojis vārdus 'ziniet, ka viņi ir pazuduši'.
Cilvēks, kas neievēro Dieva mācību, veic visas darbības ar pieķeršanos vai riebumu. Gan pieķeršanās, gan riebums ir cilvēka lielie ienaidnieki – 'jo tie ir viņa divi lielie ienaidnieki' (Bhagavadgītā 3.34). Priekšmeti un darbības, būdami pārejoši, nepastāv mūžīgi, taču, veicot darbības ar pieķeršanos un riebumu, cilvēks kļūst saistīts ar identifikāciju, piederības sajūtu un vēlmi un atkārtoti iegūst zemākas sugas un elles. Tāpēc Dievs ir teicis, ka šādus cilvēkus jāuzskata par gandrīz pazudušiem.
Gan trīsdesmit pirmajā, gan trīsdesmit otrajā pantā Dievs ir teicis, ka cilvēki, kas ievēro Viņa principu, kļūst brīvi no karmas saistībām, un tie, kas to neievēro, piedzīvo sabrukumu. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks tic Dievam vai nē, Dievam par to nav uzstājības; tomēr viņam noteikti jāievēro Dieva mācība (princips) – šajā slēpjas Dieva pavēle. Ja viņš to nedara, viņa sabrukums ir neizbēgams. Tomēr, ja garīgais centītājs, ticot Dievam, praktizē Viņa mācību, tad Dievs viņam dos sevi pašu. Bet ja, neticot Dievam, viņš tikai praktizē Viņa mācību, tad Dievs viņu atbrīvos. Nozīme ir tāda, ka tas, kas tic Dievam, sasniedz 'mīlestību', un tas, kas ievēro Dieva mācību, sasniedz 'atbrīvošanos'.
**Saistība:** Kāpēc cilvēks piedzīvo sabrukumu, nedarbojoties saskaņā ar Dieva mācību? Dievs sniedz atbildi uz to nākamajā pantā.
★🔗
