**3.5. Komentārs:** "Jo patiesi neviens, pat ne uz mirkli, nekad nevar palikt, nedarīdams darbību." – Meklētājs nevar palikt bez darbības veikšanas nevienā ceļā – nedz darbības ceļā (Karma Jogā), nedz zināšanas ceļā (Džnāna Jogā), nedz pieķeršanās ceļā (Bhakti Jogā). Šeit trīs atšķirīgi vārdi ir "neviens" (kashchit), "uz mirkli" (kshanam) un "nekad" (jatu). Izmantojot vārdu "neviens", Kungs apgalvo, ka neviens cilvēks nepaliek, nedarīdams darbību, vai viņš būtu pašapziņas pazinējs vai nezinātājs. Lai arī pazinējam nav nekādas saistības ar viņa ķermeni, kas tiek uzskatīts par viņa piederīgo, tomēr caur šo ķermeni pastāvīgi notiek darbība. Izmantojot vārdu "uz mirkli", Kungs saka, ka, lai arī cilvēks nedomā: "Es pastāvīgi veicu darbību", kamēr viņš sevi uzskata par saistītu ar ķermeni, viņš nepaliek bez darbības veikšanas pat ne vienu mirkli. Izmantojot vārdu "nekad", Kungs apgalvo, ka cilvēks nevar palikt bez darbības nevienā stāvoklī – nedz nomodā, nedz sapņos, nedz dziļā miegā, nedz bezsamaņā. Kungs norāda iemeslu tam šīs pašas puses pēdējā daļā ar vārdu "piespiests" (avashah) – jo, būdams pakļauts Prakriti (Dabai), viņš ir spiest rīkoties. Prakriti pastāvīgi mainās. Meklētājam pašam nav ko darīt sev. Kāds pienākums viņam nāk priekšā, to viņš veic tikai ar citu labklājības redzējumu. Tā kā mērķis ir Dieva sasniegšana, meklētājs noteikti nevar veikt aizliegtas darbības.
Daudzi cilvēki par darbību uzskata tikai rupjā ķermeņa aktivitātes, bet Gītā par darbību uzskata arī prāta aktivitātes. Gītā par darbību ir uzskatījusi jebkuru aktivitāti, kas veikta tikai ar ķermeni, runu vai prātu – "Jebkuru darbību, ko cilvēks uzsāk ar ķermeni, runu vai prātu" (Gītā 18.15). Tikai tās fiziskās vai garīgās aktivitātes, ar kurām cilvēks sevi saista, kļūst par "darbību", kas viņu saista; citas aktivitātes to nedara.
Cilvēkos pastāv izplatīts uzskats, saskaņā ar kuru viņi par darbību uzskata tikai bērnu audzināšanu, iztikas nodrošināšanu – tirdzniecību, dienestu, mācīšanu u.c. – un neuzskata par darbību ēšanu-dzēšanu, gulēšanu, sēdēšanu, pārdomām u.tml. Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki, atsakoties no tirdzniecības un citām šādām darbībām, pieņem, ka viņi neveic nekādu darbību. Bet tā ir viņu smaga kļūda. Rupjā ķermeņa aktivitātes, kas saistītas ar ķermeņa uzturēšanu; smalkā ķermeņa aktivitātes, piemēram, miegs, pārdomas u.c.; un cēloniskā ķermeņa aktivitātes, piemēram, samādhi u.c. – tās visas patiešām ir darbība. Kamēr pastāv egoisms un piederības sajūta (ahantā-mamatā) pret ķermeni, jebkura aktivitāte, kas notiek caur ķermeni, ir darbība. Iemesls ir tāds, ka ķermenis ir Prakriti radījums, un Prakriti nekad nav nedarbīga. Tāpēc, kamēr ķermenī pastāv egoisms un piederības sajūta, neviens cilvēks nevar palikt bez darbības pat ne mirkli nevienā stāvoklī – nedz nodarbinātības, nedz atteikšanās stāvoklī.
"Visas būtnes Prakriti dzimušās kvalitātes piespiež rīkoties bezpalīdzīgi." – Prakriti dzimušās kvalitātes liek būtnēm, kas ir pakļautas (Prakriti), veikt darbību. Būdams pakļauts, darbība tiek iedarbināta caur Prakriti kvalitātēm; jo Prakriti un tās kvalitātes ir pastāvīgi aktīvas (Gītā 3.27, 13.29). Lai arī Patstāvs (Atman) pats par sevi ir nedarbīgs, neiesaistīts, neiznīcināms, nemainīgs un neietekmējams, tomēr, kamēr tas sevi uzskata par saistītu ar Prakriti un tās izpaudumiem – rupjo, smalko un cēlonisko ķermeni – un vēlas baudīt prieku no kāda no šiem ķermeņiem, tas paliek pakļauts Prakriti (Gītā 14.5). Šis pakļautības stāvoklis šeit ir izteikts ar vārdu "piespiests" (avashah). Devītajā nodaļā, astotajā pantā, un astotajā nodaļā, deviņpadsmitajā pantā, arī teikts, ka būtne, pakļauta, uzskatot sevi par saistītu ar Prakriti, veic darbību.
Daba (svabhāva) veidojas no tieksmēm (vrittis), tieksmes veidojas no kvalitātēm (gunas), un kvalitātes rodas no Prakriti. Tāpēc, vai jūs sakāt pakļauts dabai, pakļauts kvalitātēm vai pakļauts Prakriti, tas ir viens un tas pats. Patiesībā visu pamatā ir pakļautība Prakriti dzimušajiem objektiem. No šīs pakļautības rodas visas pārējās pakļautības. Tāpēc pakļautība Prakriti dzimušajiem objektiem citur ir aprakstīta kā pakļautība laikam, pakļautība dabai, pakļautība darbībai vai pakļautība kvalitātēm. Nozīme ir tāda, ka kamēr šī būtne nepārvar Prakriti un tās kvalitātes, nesasniedz Dievu, tā paliek pakļauta kvalitātēm, laikam, daba u.c. Tas ir, kamēr šī būtne uzskata sevi par saistītu ar Prakriti, paliek Prakriti, tā paliek pakļauta dažkārt kvalitātēm, dažkārt laikam, dažkārt baudām un dažkārt daba; tā nekad nepaliek patstāvīga (svavasha). Bez šīm tā arī paliek pakļauta apstākļiem, personām, sievai, dēlam, mantai, mājai u.c. Bet, kad tā pārvar kvalitātes un piedzīvo savu patieso dabu vai Dieva principu, tad šī pakļautība beidzas, un tā sasniedz patstāvību.
Īpašs punkts: Prakriti ir divi stāvokļi – aktīvs (rupjš) un neaktīvs (smalks); piemēram, darba veikšana ir aktīvais stāvoklis, un darba neveikšana (miegs u.c.) ir neaktīvais stāvoklis. Patiesībā pat neaktīvajā stāvoklī Prakriti nav nedarbīga; drīzāk tajā notiek smalka darbība. Piemēram, ja guļošu cilvēku pamodin pirms mostanās laika, viņš saka: "Tu pamodināji mani no viegla miega." Tas pierāda, ka pat miega neaktīvajā stāvoklī notika miega nogatavināšanās process. Kad cilvēks pamostas pēc pilnīga miega, viņš neizsaka iepriekš minēto, jo miega nogatavojums ir pabeigts. Tāpat pat tādos stāvokļos kā samādhi, izjukšana (pralaya), lielā izjukšana (mahapralaya) u.c., turpinās smalka darbība.
Patiesībā, ja ievēro, Prakriti nekad nav neaktīvā stāvoklī; jo tā pastāvīgi mainās. Patstāvs pats par sevi nav darītājs; bet uzskatot sevi par saistītu ar Prakriti izpaudumiem, t.i., ķermeni u.c., tas kļūst pakļauts Prakriti. Šīs pakļautības dēļ, lai arī pats nedarītājs, tas turpina sevi uzskatīt par darītāju. Patiesībā Patstāvā nekas tāds kā pārmaiņas nenotiek. Tieši tāpat kā visas radības darbības notiek dabiski caur Prakriti, tāpat caur to notiek arī tādi posmi kā bērnība, jaunība u.c., tādas darbības kā pārtikas gremošana, elpas ieelpošana-izelpošana u.c., un tāpat arī tādas darbības kā redzēšana, dzirdēšana u.c. Bet individuālā dvēsele (džīvātma), uzskatot sevi par darītāju dažās darbībās, kļūst saistīta.
Prakriti pastāvīgi mainās, bet tās tīrā formā nekad nenotiek pārmaiņas. Patiesībā materiāliem objektiem nav patstāvīgas eksistences. Pastāvīgi mainīgo kopumu pats par sevi sauc par objektu. Uzskatot sevi par saistītu ar objektiem, neviens cilvēks nevar palikt bez darbības pat ne mirkli nevienā stāvoklī. Ja meklētājs patiesi saprot, ka visas darbības notiek tikai objektos un ka viņam nav ne mazākās saistības ar objektiem, tad viņš var kļūt brīvs no pakļautības. Karma Jogis, katru mirkli atsakoties no vēlmēm, piederības sajūtas un pieķeršanās pastāvīgi mainīgajiem objektiem, izskausta šo pakļautību.
To, ko Kungs teica šajā pantā, Viņš teica arī astoņpadsmitajā nodaļā, vienpadsmitajā pantā: Neviens cilvēks, uzskatot sevi par saistītu ar Prakriti, nevar pilnībā atteikties no darbībām – "Jo iemiesotai būtnei nav iespējams pilnībā atsakīties no darbībām."
**Saistība:** Iepriekšējā pantā tika teikts, ka neviens cilvēks nevar palikt bez darbības pat ne mirkli nevienā stāvoklī. Par to var rasties šaubas, ka cilvēks var ar varu apvaldīt maņu aktivitātes un tomēr uzskatīt sevi par nedarbīgu. Lai šīs šaibas izkliedētu, tiek teikts nākamais pants.
★🔗
